2001.gada subsīdiju nolikumā nav paredzēts valsts atbalsts netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm, pamatojot, ka atbalsts būs no “Sapard” līdzekļiem.
2001.gada subsīdiju nolikumā nav paredzēts valsts atbalsts netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm, pamatojot, ka atbalsts būs no “Sapard” līdzekļiem.
“Lai rastu atbildi šādam skaidrojumam kārtējā Latvijas Zemnieku federācijas sēdē piedalīties bija aicināta Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un Lauku atbalsta dienesta direktora vietas izpildītāja Ņina Rakstiņa,” informē Latvijas Zemnieku federācijas preses dienests.
Lauku atbalsta dienests vēl nav akreditēts Eiropas Savienībā, un nav zināms konkrēts datums, kad sāks pieņemt un izskatīt biznesa plānus arī “Sapard” līdzekļu saņemšanai. Tāpēc zemnieki nevēlas un nevar sākt sēju nākamā gada aprīlī, nezinot, cik liels atbalsts sagaidāms no valsts. Prasības izvirza arī ārstniecisko augu audzētāji, jo arī šī nodarbe bez valsts atbalsta ir nerentabla. Latvijas Zemnieku federācijas padomei izdevās pārliecināt Zemkopības ministrijas pārstāvi par savas prasības pamatotību saņemt valsts atbalstu un saņēma solījumu, ka šo jautājumu pārrunās ar zemkopības ministru. Iespējams, ka nauda netradicionālo nozaru attīstības stimulēšanai tiks rasta vai nu no rezerves fonda, vai no bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta programmas, vai no hektāra subsīdijām paredzētajiem līdzekļiem.
Pavīdējusi doma, ka “Sapard” līdzekļus arī netradicionālās nozarēs varēs saņemt tikai saimniecības ar lielu ražošanas apjomu. Tāpēc būtu lietderīgi arī uz priekšu mazās un vidējās saimniecības balstīt no valsts subsīdiju līdzekļiem. Runa varētu būt arī par citām netradicionālajām nozarēm, piemēram, biškopību. Latvijas Zemnieku federācija par šīm problēmām runāja arī lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē, bet nerada dzirdīgas ausis.
