Sākums 20.jūlija numurā. Daukstu pagasts līdzīgi kā Stradu pagasts uzskatāms par piepilsētas pašvaldību, lai gan tā teritorija nav tikai Stari, kur ikdienā valda lielākā rosība.
(Sākums 20., 22., 27.jūlija, 3., 5., 7., 10. un 12.augusta numurā)
Daukstu pagasts līdzīgi kā Stradu pagasts uzskatāms par piepilsētas pašvaldību, lai gan tā teritorija nav tikai Stari, kur ikdienā valda lielākā rosība.
Ir arī tā dēvētais Daukstes un Krapas gals. Atšķirība ir tā, ka Daukstēs ir pamatskola, bet Krapā par kādreizējo izglītības iestādi palikušas tikai atmiņas. Krapas iedzīvotāji cer, ka varbūt jaunais Krapas muižas īpašnieks Staņislavs Gžibovskis te izveidos acij tīkamu centru, kurā būs ne tikai simtgadīgie koki, bet arī sakopts dīķis, pilns ar baltām ūdensrozēm. Tikai dienas rīta pusē Krapā manāma neliela rosība, ļaudis nesteidzīgi dodas uz pastu vai veikalu, kas par pagasta pašvaldības naudu iekārtots vienīgās daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva dzīvoklī. Tā atvēršanu cilvēki gaidījuši ar nepacietību.
Pagasta pašvaldība par teritorijas plānojumu vēl tikai domā, bet investīciju piesaistītāji galvenokārt ir zemnieki, piemēram, Aigars Mednis, Aivars Pugačs, Olita Keibeniece un citi. Pagasta izrādīšana uzticēta kādreizējai tā vadītājai Intai Sirmacei, jo pašreizējam tā vadītājam steidzīgi vajadzējis ierasties Rīgā. Inta, kas gādā par pagasta pensionāru aktivitātēm, ved apskatīt arī sakoptākās sētas.
Daces un Gata Graudiņu individuālā māja atrodas Staros. Saimniekus mājās nesastopam, bet tas netraucē priecāties par rūpīgi kopto apkārtni, kas nav dažu kvadrātmetru lielumā. Dzeltenas salas zem augļu kokiem veido samtenes, kā balta kupena zied un smaržo vēlīnais jasmīns. Galvenā apkārtnes veidotāja un kopēja esot Dace, jo vīrs aizņemts ar darbu kokmateriālu pārstrādes uzņēmumā.
Pirms vairākiem gadiem vecāku mājās “Priedniekos” uz dzīvi pārcēlusies Anna un Eduards Grigori. Šī sēta pārsteidz ar latvisko pamatīgumu, ko tajā savulaik ieviesuši Annas vecāki. Mums vēl daudz vajadzētu mācīties no senčiem, kā pareizi izraugāma mājas vieta, kā izvietojamas saimniecības ēkas, kur stādāms augļu dārzs. Šobrīd saimnieki mēģina atgriezt šo pamatīgumu. Anna stāsta un rāda, kur savulaik tēvam bijis augļu dārzs, kas izkārtots terasveidīgi. To diezin vai atjaunošot, bet terases jau esot atbrīvotas no apauguma, tās izkopšot vēl vairāk. Pamazām, paļaujoties uz pašu roku spēku, saimnieki palīdz “Priedniekiem” veidoties par latviskas pievilcības bagātu sētu.
“Mums nekur nav jāsteidzas. Pietiekami esam steigušies, valsts darbu darīdami. Tagad rītos nesteidzīgi pieceļamies, iedzeram kafiju un tad dodamies laukā, lai atkal sakoptu kādu sētai piederošās teritorijas daļu,” stāsta Anna. Pēc gada te noteikti būs daudz ko redzēt.
“Palūkojiet, kā smaržo šīs rozes. Tās ir mana tēva stādītas. Viņš tās sauca par sūnu rozēm, jo pirms atvēršanās rožu pumpurs izskatās it kā būtu apaudzis ar sūnām,” saimniece saudzīgi noglāsta pusplaukušu ziedu. “Priedniekos” visu dara ar mīlestību.
(Turpmāk – vēl)
