Lai arī šovasar ne reizi vien dzirdēts, ka mežos ogu tikpat kā neesot, Stradu pagasta iedzīvotāja Marina Barkāne nesūdzas par ogu trūkumu. Viņai ir zināmas ogu vietas. Ar uzcītību, kā uzsver M.Barkāne, var panākt, ka grozi ir pilni.
Lai arī šovasar ne reizi vien dzirdēts, ka mežos ogu tikpat kā neesot, Stradu pagasta iedzīvotāja Marina Barkāne nesūdzas par ogu trūkumu. Viņai ir zināmas ogu vietas. Ar uzcītību, kā uzsver M.Barkāne, var panākt, ka grozi ir pilni.
“Agrāk nodevu ogas uzpircējiem. Šogad tas man nav izdevīgi, tāpēc kopā ar māsu ogas pārdodam tirgū, tas atmaksājas. Pircējiem gribu ieteikt pirkt ogas tirgū, jo, lai salasītu tās mežā, šovasar ir jāpatērē krietni vairāk laika nekā citugad. Saprotu, ka ne jau visiem ir tādas iespējas,” saka M.Barkāne.
Viņa klāsta, ka šovasar patiešām mežs ir krietni nabadzīgāks ar lācenēm, mellenēm, brūklenēm un dzērvenēm. Meža avenes esot, taču sīkas. Zinot ogulāju vietas, avenes var salasīt pietiekami. Sēņu mežā gandrīz neesot, ja nu kāda gailene. “Dzērvenes šogad būs sīkas,” saka M.Barkāne.
Viņa dalās pārdomās par negausīgajiem ogotājiem, kas ražas lielumu mežā “nokasa” vēl zaļu. Saprotams, ka viņi steidzas gūt peļņu, jo uzpircēji jau jūnija otrajā pusē sāka darbu. “Nespēju saprast tos, kas kā traktori iet cauri mežam un tikai rauš, nedomājot, ka ogas vēl ir zaļas. Viņiem nerūp, kāds paliek mežs – ar saknēm izrauti ogulāji, atkritumi. Es nekad neeju mežā, kad ogas vēl ir zaļas. Esmu vēlā ogotāja. Zaļām ogām nav vērtības, turklāt salasītas zaļas mellenes nemaz nevar nogatavināt. Oga nav tomāts. Reizēm salasu grozu pilnu tur, kur pirms manis jau darbojušies rausēji. Tas nekas, lai tiek mazāk ogu, bet tās ir gatavas. Nedrīkstam būt tik nesaudzīgi pret dabu – bez mīlestības ņemt un ņemt no tās. Daba atmaksā. Ne jau velti šogad meži ir tukši, esam tos izsūkuši,” saka M.Barkāne.
Viņa stāsta, ka odi un dunduri šovasar mežā esot neganti. Savukārt ar ērcēm M.Barkānei neesot bijusi darīšana, arī čūskas mežā nav manītas. “Dzīvnieki, arī rāpuļi, baidās no cilvēka. Zinu skaidri, ka es nesistu čūskai, ja to sastaptu. Lai viņa iet savu ceļu,” saka M.Barkāne. Lielajā karstumā šogad mežs licies kā pamiris, pat putni pieklusuši. Ogotājiem un sēņotājiem, pirms došanās mežā, esot jāparūpējas par atbilstošu apģērbu.
“Jāģērbjas tā, lai pasargātu sevi no odu un dunduru uzbrukumiem, un vienlaikus, lai ķermenis elpotu,” saka M.Barkāne. Viņai patīkot mežā ogot vienai pašai. Viens cilvēks mežā nekad neapmaldīsies, bet, ejot pulkā, var apmaldīties, jo cilvēks sāk paļauties nevis uz sevi, bet uz citiem.
