Tavs tuvums saucas tā tu esi, bet tālums saka mīļais, viss vēl būs.
* * *
Tavs tuvums saucas tā tu esi,
bet tālums saka mīļais, viss vēl būs.
Ir velti izdzēst
aizdegušos sveci lai deg, lai staro
un lai ilgās kūst.
Es atnākšu
ar atvasaras vēju
tev satikšanās priekā
matus jaukt.
Ar lietus lāsēm
skūpstīt tavu seju,
degt un starot,
un jau tevī kust…
* * *
Neglaudies
pie jaunas ievas stumbra –
tā liks tev pārāk ātri izsmaržot.
Ej atpakaļ
pie medussaldās liepas –
tā tevi – nosalušu izlolos.
* * *
Pāri visam nogrimst
aizejošā diena,
neredzamas plaukstas
maniem plakstiem klāj.
Atbrīvotās domas
atstāj telpas sienas,
un pie tavām durvīm
mulsi mīņājas.
Tā, kopš – neatceros,
gājis esmu vienmēr
tavu miegu traucēt,
saldo elpu dzert.
Piedod, ja no rītiem
rasas pēdas paliek.
Tās ir manu karsto sapņu
Asaras.
