Septembrī zemūdens pasaulē iestājas rudens. Plēsīgās zivis un viņu miermīlīgās ciltsmāsas uzsāk intensīvu barošanos, lai uzkrātu rezerves ziemai.
Septembrī zemūdens pasaulē iestājas rudens. Plēsīgās zivis un viņu miermīlīgās ciltsmāsas uzsāk intensīvu barošanos, lai uzkrātu rezerves ziemai. Tās pārceļo uz dziļākām vietām. Naktīm kļūstot vēsākām, aktīvākas kļūst vēdzeles, kas atdzisušajos ūdeņos atkal atgūst dzīvesprieku. Vienīgi siltuma mīļotāji līņi, karpas un karūsas mazāk interesējas par āķiem uzspraustajiem labumiem. Prasmīgs makšķernieks arī septembrī vilks labus līdaku, asaru, sapalu, brekšu vai raudu lomus. No guvuma nav svītrojami arī ālanti.
Sēkļos un straumēs mazās zivtiņas turpina medīt meža vimbas, kuras bez apdomāšanās pakamps spiningotāja pamesto vizuli. Atvaros un akmeņainās bedrēs laupījumam uzglūn zandarti, kuri uz rudens pusi pulcējas baros. Krietns loms gaidāms, ja piedāvāsiet mazu, žirgtu ēsmas zivtiņu.
Mazāka piekrišana ir veģetārajām ēsmām. Godā tiek celta visparastākā slieka un dažādu kukaiņu kāpuri. Sapalu ēdienkarte papildinās ar pusaugu vardītēm, bet kāpostu tauriņi lieliski garšo baltajiem sapaliem.
Upēs un ezeros labi ķeras raudas. Ēsmai izmanto trīsuļodu kāpurus, mušu kāpurus un mīklas lodītes. Tur, kur uzturas sudrabkarūsas, labā laikā ar tām pašām ēsmām var gūt visai apmierinošu lomu.
Zem nobirušu lapu klājiena ūdenī uzturas asari, raudas, nelieli breksēni. Tādās vietās labus panākumus var gūt ar pludiņmakšķeri, uz āķa spraužot slieku. Tikai jāatceras, ka zivis nekad nepulcējas zem nobirušu alkšņu lapām.
Var tikt pie skaistiem brekšu lomiem, ja nolūkotajā vietā iepriekš iebērsim iebarojamo ēsmu. Tikai ievērojiet: zivis ir jāiebaro, nevis jāpabaro! Par brekšu ēsmu noder sliekas, sānpeldes, mušu kāpuri. Īpaša ēsma ir brūnganas dēlītes, kas atrodamas lēpju lapu apakšpusēs un uz meldru stiebriem.
Ja septembra dienas un naktis būs siltas, rīti miglaini, tad makšķerēšana būs laba.
