Piektdien Latviešu namā Sidnejā godināja latviešu džudo čempionu Vsevolodu Zeļoniju, kurš izcīnīja medaļu, lai gan tikai bronzas krāsā.
Piektdien Latviešu namā Sidnejā godināja latviešu džudo čempionu Vsevolodu Zeļoniju, kurš izcīnīja medaļu, lai gan tikai bronzas krāsā. Bet Indijai, kur dzīvo miljoniem iedzīvotāju, arī ir tikai viena bronzas medaļa.
Vsevolods tika sveikts ar runām, aplausiem, skaļiem atzinības saucieniem, šampanieti un “Augstu laimi un prieku”. Vispirms noskatījāmies viņa uzvaras gājienu videoierakstā un apbalvošanas ceremoniju. Viņa uzvara bija tiešām iespaidīga, un pretinieks, korejietis, palika zemē apdullis guļam. Vsevolods aiz priekiem apmeta gaisā salto.
Medaļas pasniedza princis Alberts no Monako. Sidnejas latviešu biedrības valdes loceklis E.Zvirbulis, noskatījies no Alberta, arī pasniedza Zeļonijam Olimpisko suvenīra medaļu. Vietējie atviegloti uzelpoja, kad saņēmējs pateicās latviski.
Tad pienāca laiks Baltiņu atbrīvot no ūsām, jo viņš bija solījies tās upurēt Olimpam, tikko kāds no viņa komandas iegūs olimpisko medāli. Gan pavīdēja doma, ka vajadzētu noskūt tikai pusūsu, ja gadās vēl kāda medaļa, bet, tā kā lietas neizskatījās sevišķi cerīgas, tad nolēma skūt abas puses. Pats Baltiņš teica liekulīgu runu, ka nekas nenotiekot bez upura, un aicināja Vsevolodu Zeļoniju, Inesei Jaunzemei asistējot, pie griešanas. Tad notika skaidri redzama bodīte, kas olimpiskajai kustībai godu nedarīja. Vsevoloda Zeļonija rokās parādījās nevis bārdas dzenamais, bet Ineses nagu šķērītes, ar kurām viņš nogrieza V. Baltiņam pāris spuras. Un tas bija viss!
Uz godināšanu bija ieradies arī riteņbraucējs Ivo Lakučs ar trīs vietās salauztu roku (divi lūzumi un viens plīsums). Pēc pirmā brauciena viņam uzskrējis virsū spāņu riteņbraucējs, tāpēc Latvijas komanda vairs sacīkstēs nav varējusi piedalīties. Vainīgs bijis spānis.
Svētdien Sidnejā bija Latvijas diena. Pēc pirmās ziņas, kas tika atkārtota pa radio un visos TV kanālos, mums bija tikpat liela vajadzība kā pēc šāviena pakausī.
Par neatļautas, sasniegumu uzlabojošas substances lietošanu (man nepatīk vārds “drogas”) tika diskvalificēts un izraidīts no Olimpiādes airētājs Andris Reinholds. Mūsu runasvīru paskaidrojumi, ka viņš lietojis ķīniešu medicīnu, protams, netika pieņemti. Reinholdam draud diskvalifikācija uz mūžu. Vai tas bija to vērts, var atbildēt tikai viņš pats.
Par vingrotāju Igoru Vihrovu es pirmo reiz uzzināju, pārslēgdams TV kanālus. Raidījums bija no vingrotavas, kur patlaban notika vingrojumi uz grīdas. Viens krievs pēc labi izpildītas programmas bija pirmajā vietā. “Dievs ar tevi, mīļais draugs,” es sev teicu un gribēju pārslēgt TV uz basketbolu (es reizē sekoju veseliem trīs kanāliem). Bet tad uz ekrāna parādījās jauns cilvēks Latvijas komandas uniformā. Atklāti sakot, es neticēju, ka viņš varētu kaut ko vinnēt, es tikai cerēju, ka viņš neizgāzīsies. Es, kā saka, upurējos Latvijas labā un biju gatavs tās pāris minūtes pašausmināties. Un tad viņš sāka mest salto neticamā skaitā un ātrumā. Kad Igors beidzot piezemējās, viņš palika uz vietas kā iecementēts. Komentētāja, kas parasti ir ļoti kritiska, sacīja: “Tas bija ļoti labi!” Lietas kļuva ļoti interesantas – zēns no Latvijas mēģina iegūt Latvijas pirmo medaļu vingrošanā.
Sekoja vēl viena kūleņu virkne, un otrs komentētājs sacīja: “Varbūt, ka tās medaļas nav nemaz tik tālu.” Tiesneši grib redzēt kaut ko vairāk un ko neparastāku, un Igors to parādīja. Izcils sniegums! Igors saņēma 9,80 punktus un – pirmā vieta.
Bet vēl bija jānāk I.Podgornijam. Es tiešām viņam ļaunu nevēlēju, tikai to, lai viņš pēc trakās kūleņošanas turpat apsēžas uz atpūšas. Viņš man paklausīja – iztaisīja trīs pamatīgas kļūdas un pat izkāpa ārā no laukuma, kas ir nāves grēks. Sākās nervoza gaidīšana.
Tiesneši ilgi apspriedās, jo Igors ir kvalificējies tikai ceturtajā vietā. Bija jāizdara punktu pārvērtēšana. Beidzot sekoja paziņojums, kas lika Igoram palēkties stāvus gaisā: ar 9,812 punktiem viņš ir ieguvis zelta medaļu! Un pēkšņi mazās un ignorētās Latvijas pārstāvim apkārt bija videokameru jūra. “Es ceru, ka Igors runā latviski,” sacīja mana sieva. “Es arī, es arī!”
Sidnejas Olimpiskajā stadionā piektdienas naktī bija ieradušies miljoniem neielūgtu apmeklētāju – “bogong” tauriņi. Viņi katru gadu emigrē no Kvīnslandes pavalsts uz Sniegotajiem kalniem mūsu štatā. Neviens ar viņiem nebija rēķinājies, jo ceļošana notiek tikai oktobrī. Viņus pievelk spilgta gaisma. Lai tiktu no tauriņiem vaļā, naktī bija jāizslēdz stadiona gaismas.
Kalnu riteņbraucējiem bija jāsastopas ar megpaijām – melniem, ķērcošiem putniem, kas mazuļu laikā uzbrūk cilvēkiem. No riteņbraucējiem gan neviens cietis nebija, tikai nobaidīts. Tā kā putni ķeras matos, tad braucējiem bija jānēsā saulesbrilles un cepure.
Tāpat viņi tika instruēti, kā jāizturas, ja gadās satikties vaigu vaigā ar indīgajām melnajām un brūnajām čūskām. Apgabalā dzīvo arī guanas (lielas ķirzakas), emju (melni putni, strausa lielumā), ķenguri un valabiji (ķenguru suga).
Organizētājiem bija arī bažas, ko darīt, ja triatlona peldētajiem ostā pievienotos arī haizivis. Pirms diviem gadiem haizivs uzbruka laivai pretī Olimpiskajam parkam.
Svētdien ziņoja, ka Dienvidaustrālijas pavalstī haizivs nogalinājusi kādu tūristu, kas vēl nav atrasts. Šis jau ir otrais uzbrukums šogad.
