Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Gulbenes rajona politiķi sevi pieteikuši līdz ar Atmodu. No 1994.gada rajonā šīs partijas biedru grupu vada Dzintars Galejs, kas Jaungulbenē saimnieko zemnieku saimniecībā “Jaunstāmeri”.
Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Gulbenes rajona politiķi sevi pieteikuši līdz ar Atmodu. No 1994.gada rajonā šīs partijas biedru grupu vada Dzintars Galejs, kas Jaungulbenē saimnieko zemnieku saimniecībā “Jaunstāmeri”.
Gulbenes rajonā šobrīd ir 22 šīs apvienības biedri, pusei ir augstākā izglītība. Šie cilvēki apsver iespēju piedalīties gaidāmajās vietējo pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidāti. “Dzirksteles” intervijai piekrituši Dz.Galejs, Gulbenes Lauksaimniecības konsultācijas biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne, Gulbenes veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” vadītāja Ilze Mezīte un Gulbenes Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Mārtiņš Kokars.
Cik ilgi jau esat šā politiskā virziena piekritēji?
Dzintars G.: – Savu politisko karjeru sāku reizē ar Einaru Repši un Eduardu Berklavu, kura 90 gadu jubilejas svinībās nesen piedalījos arī es. Mēs visi bijām Tautas frontē.
Vilhelmīne G.: – Partijā iestājos Guntara Krasta vadītās valdības laikā. Viņš man simpatizēja kā cilvēks, tāpat arī tēvzemiešu idejas.
Mārtiņš K.: – Esmu kopā ar šo partiju jau deviņus gadus.
Ilze M.: – Neatceros precīzi datumu, bet tas bija laiks, kad Gulbenes tuvumā gribēja uzcelt lokatorus. Uzzināju, ka tobrīdējais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir šīs partijas biedrs. Nodomāju, ka man ir jārunā ar viņu. Panācām, ka lokatorus Gulbenes tuvumā tomēr nolēma nebūvēt.
Tautā uzskata, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir un paliek uzticīga ideāliem. Kā tas izdodas?
Vilhelmīne G.: – Atbalstām latvisko mentalitāti un pastāvam par savu Tēvzemi.
Mārtiņš K.: – Mūsu partija ir uzskatos pastāvīga, nemētājas. Tas ir grūti, jo partija valdībā un vietējās pašvaldībās nekad nav bijusi pārsvarā, esam tikai neliela, bet aktīva daļa. Cīnāmies par ideālu saglabāšanu, kaut nākas meklēt arī kompromisus.
Dzintars G.: – Šī ir nacionāli patriotiska partija, kaut arī daži no mūsu rindām ir aizgājuši vai mainījuši nostāju. Šīs partijas idejas ir pārmantotas no Kārļa Ulmaņa laikiem. Nekad nenodosim latviešu tautu, vienlaikus nenicinot citas tautības, kas ir lojālas. Vēršamies pret tiem, kas vēlas Latvijā mainīt Valodas likumu, organizēt dažādas kopienas. Vēlamies apliecināt, ka, dzīvojot latviskā Latvijā, būs vislabākie sasniegumi. Mūsu partija bija tā, kas pirmā palielināja pensijas – laikā, kad valdību vadīja G.Krasts. Iedzīvotāju uzticēšanos šai partijai apliecināja Eiroparlamenta deputātu vēlēšanu rezultāti un atbalsts mūsu kandidatūrām. Ja arī vietējo pašvaldību vēlēšanās un nākamajās Saeimas vēlēšanās puse vēlētāju nobalsotu par mūsu partijas deputātu kandidātiem, tad valstī dzīves augšupeja notiktu tādā pašā tempā kā 1934.gadā pēc K.Ulmaņa apvērsuma, kad valsts vadītājs sevi pilnībā veltīja valsts attīstībai. No bērnības atceros, cik skaisti toreiz bija laiki.
Par šo partiju ir arī cits uzskats – kā par malā stāvētāju, notiekošā vērotāju.
Mārtiņš K.: – Tā nav. Visu laiku partija meklē iespējas ietekmēt valstī notiekošos procesus. Skaidrs, ka ir gūti puni, jo pieredze ir pietiekami ilga. Tāpēc ar pieri sienā neskrienam. Taču partijas biedri, kas darbojas politikā, ir daudz iemācījušies. Gūta māka kontaktā ar citām partijām panākt vēlamo. Gulbenes domē no mūsu partijas saraksta šobrīd darbojas viens deputāts. Šobrīd uzskatām, ka viņš vairs nepārstāv apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, viņš pārstāv pats sevi.
Vilhelmīne G.: – Pašvaldībās mūsu partijas pārstāvju ir maz. Esam Beļavā, Jaungulbenē, Strados. Mēs apzināmies, ka katrs varam būt noderīgs. Mēs nestāvam malā, varbūt mūsu balsis ir klusākas. Kāpēc līdz šim Gulbenē vairāk un biežāk piesauc citas partijas? Tāpēc, ka šīs partijas ir pie varas. Taču jāsaprot, ka pie varas esošās partijas savu darbību realizē, izmantojot visas tautas – nodokļu maksātāju – līdzekļus.
Dzintars G.: – Mūsu politiskā pārliecība nav atdalāma no ikdienas darba. Lauku cilvēki kā labas speciālistes un godprātīgus cilvēkus pazīst V.Gargurni, I.Mezīti. M.Kokars ir pazīstams uzņēmējdarbībā un nevalstiskajās organizācijās. Populāri cilvēki ir mūsu partijas biedri – Valsts izglītības inspektors Gulbenes rajonā Arnis Šķēls, Stradu pamatskolas direktore Diāna Šķēla. Viņu spēkos ir panākt, lai skolās lielāku vērību pievērstu Latvijas vēsturei.
Vai veidosiet deputātu kandidātu sarakstu gaidāmajām Gulbenes domes vēlēšanām?
Dzintars G.: – Domāsim. Līdz martam ir daudz laika, skatīsimies, vai varam veidot kopīgu deputātu kandidātu sarakstu ar kādu citu partiju. Pagaidām dažas labas partijas uzpūtība Gulbenē mums šķiet nepieņemama. Vērosim situāciju. Mūsu partija ir apdomīga. Pagastu padomju vēlēšanās noteikti arī turpmāk deputātu kandidātu skaitā būs mūsu partijas biedri, startējot vēlētāju apvienību sarakstos.
Jautājums M.Kokaram kā bijušajam Gulbenes domes vadītājam. Kā vērtējat pilsētas vadības paveikto šajā sasaukumā, kad pie varas bijusi Tautas partija?
Mārtiņš K.: – Latvijā nav nevienas pilsētas, kas šo četru gadu laikā nebūtu mainījusies uz labo pusi. Arī sabiedrība ir mainījusies. Gulbene kļuvusi sakoptāka. Tas ir dabiski, citādi nemaz nevar būt. Tūlīt Gulbenes domei beigsies kredītu atmaksas termiņi. Pavērsies jaunas iespējas kaut ko paveikt pilsētas labā. Taču ir arī pieņemti lēmumi, kurus es gribētu apšaubīt. Piemēram, siltuma piegāde Gulbenē pilnībā ir nodota privātās rokās. Tas krasi atšķiras no nostādnes, kāda bija man, vadot Gulbenes domi. Nezinu, vai pareizi ir tas, ka pašvaldība izpārdod lielāko daļu īpašumu. Kā noprotu, mērķtiecīgi tiek likvidēts pašvaldības uzņēmums “Jumis” jeb tagadējā SIA “Gulbenes nami”. Domāju, ka turpmāko divu gadu laikā šā uzņēmuma vairs nebūs.
Ko jūs gribētu paveikt, darbojoties vietējās pašvaldībās nākamajā sasaukumā?
Mārtiņš K.: – Uztrauc, kas Gulbenē notiks pēc 2006.gada, kad beigsies licence koģenerācijas stacijas darbībai dubultā tarifa apstākļos. Cik tad par siltumu, par karsto ūdeni būs jāmaksā iedzīvotājiem? Gulbenieši vēlas stabilitāti. Cilvēki ir noguruši no nemitīgām pārmaiņām. Līdz šim Gulbene nakts stundās netiek apgaismota. Tā ir problēma. Tāpat jāatvēl vairāk līdzekļu veselības aprūpei, veco ļaužu atbalstam, lai katram būtu, kur dzīvot. Līdz šim no labiem nodomiem līdz realizācijai nav nonākusi ideja par zupas virtuvi mazturīgajiem iedzīvotājiem. Aktuāla Gulbenē joprojām ir bērnu nodarbinātība pēc mācību stundām. Nav noslēpums, ka ģimenes, kurās ir vairāki bērni, nereti dzīvo vistrūcīgāk.
Ilze M.: – Lauki strauji noveco. Jādomā, kā atgriezt jaunatni laukos, kā noturēt cilvēkus. Ja to nedarīsim jau šodien, tad paies daži gadi un pagastos būs tukšums kā pēc kara. Jau tagad laukos lielākoties dzīvo vecie cilvēki. Arī pilsētā jaunatnes noturēšana ir aktuāla. Jaunu darbavietu nav.
Vilhelmīne G.: – Uztrauc tas, ka laukos nav turīgā vidusslāņa. To radīt ir mūsu uzdevums. Lai tas varētu notikt, ir jābūt iespējai gūt vajadzīgo informāciju.
Dzintars G.: – Pašvaldībās un valstī kopumā jāmaina attieksme pret politiski represētajiem cilvēkiem. Jāmaina attieksme pret leģionāriem, nacionālajiem partizāniem. Viņi visi ir pelnījuši Triju Zvaigžņu ordeni. Bez viņiem šodien nebūtu brīvas Latvijas. Pensionāriem, kam ir mazās pensijas, tās būtu jāpaaugstina vismaz līdz 150 latiem. Zinām, ka daudzi negodīgi un nepelnīti tagad saņem lielās pensijas. Tas tā nepaliks. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cīnās, lai Eiropas Savienībā nosodītu PSRS komunistiskā genocīda politiku. Ja to panāksim, mainīsies arī nostāja Latvijā. Tiesībsargājošajām institūcijām nesaudzīgāk jāvēršanas pret zagļiem, īpaši pret mežu izlaupītājiem.
