Lai gan prese radio un televīzija savlaicīgi brīdināja datorlietotājus par 13. decembra datorvīrusa sekām, tomēr ne visus tas glāba.
Lai gan prese radio un televīzija savlaicīgi brīdināja datorlietotājus par 13. decembra datorvīrusa sekām, tomēr ne visus tas glāba. Kāpēc?
Ja no pieciem Alūksnes rajona Izglītības pārvaldes datoriem šajā datumā divi izgāja no ierindas, tad tas tiešām ir nopietni. Un tieši šajā sakarā daudziem derētu zināt, ka par datorvīrusu uzskata programmas, kas spējīgas izraisīt datora nesankcionētu darbību. Šāda darbība var būt gan nekaitīga, gan ar katastrofālām sekām. Viss ir atkarīgs no konkrēta datorvīrusa.
Arī presē var lasīt dīvainības par šo tēmu. Tā vīrusiem piedēvē nepiemītošas īpašības. Piemēram, datorspeciālistus uzjautrina apgalvojums, ka “Černobiļas” datorvīrusa uzbrukuma rezultātā 1999. gada 26. aprīlī tika neatgriezeniski sabojāti tūkstošiem datoru cieto disku, kā rezultātā tos nomainīja. Protams, nomaiņa bija nepieciešama, lai cieto disku norakstītu, kā “it kā nederīgu”. Programmas nav spējīgas sabojāt dzelzi! Datorvīrusi ir pietiekami nopietni, lai tos bez pamatota iemesla mitoloģizētu.
Tā kā vīruss ir programma, lai tā varētu izraisīt nevēlamas sekas, tas kādam ir jāierosina. Bez ierosināšanas datorvīruss neierobežoti ilgi glabāsies uz kāda no diskiem. Tas būs nekaitīgs, kamēr “snauž”. Galvenais nepalaist šo programmu darbībā. Datorvīrusu likvidāciju ar speciālu tam paredzētu programmu uzskata par datora “ārstēšanu”. Lielākoties datoru “ārstēšana” ir bez negatīvām sekām. Atsevišķos gadījumos var tikt bojāts fails vai faila daļa, kuru nebūs iespējams atjaunot. Parasti datorus muļķīgi inficējam paši. Bet vai vienmēr esam vainīgi?
Arī datorprogrammu pirāti zina, kā pārbaudīt savu “preci”, kuru realizēt tirgū. Lielākā daļa datorvīrusu mūsu datoros nokļūst kopā ar failu, kas pievienots elektroniskajam pastam. Ja e-pasts ir nezināmas izcelsmes, tad nešaubieties – ziņojuma failam ir pievienots “suvenīrs”. Nepieprasīti sūtījumi, noteikti, ir jāiznīcina, jo ar tiem katru dienu kāds tiek “noķerts”.
Ir vīrusu programmas, kas ir implantētas datoros, un, izmantojot speciālus kodus, datorvīruss sāk darboties. Šādu datortehniku Amerikas Savienotās Valstis apzināti piegādāja Irākai Persijas līča kara laikā, zinot, ka daļa no datoriem noteikti nokļūs Irākas armijas ģenerālajā štābā.
Eksistē pavisam nevainīga vīrusu grupa. Tā nan pat kā programma, tos satur jau pats darba dokuments, kas kalpo kā programmkods, lai nekavējoties izpaustu savu iznīcinošo spēku. Varbūt šis datorvīruss ir vainīgs pie tā, ka darba gaitā pēkšņi testa materiāls pazūd no ekrāna un vairs nav atrodams. Darbs jāsāk no jauna, cerībā otrreiz netrāpīt uz programmkoda.
Pavisam ir apmēram 50 tūkstoši zināmu datorvīrusu. Tie ir ļoti dažādi. Nekaitīgie datorvīrusi – tiem nav tiešas kaitīgas iedarbības. Tie galvenokārt tikai vairojas. Šādu datorvīrusu izgudrotāji ir tikai mēģinājuši sevi apliecināt. Protams, arī šādi datorvīrusi nav pilnīgi nekaitīgi, tie tomēr noslogo datora darbību un pazemina tā darba efektivitāti. Pie tādiem datorvīrusiem pieskaitāms Alūksnē klejojošais datorvīrus HONNI. Mazkaitīgie datorvīrusi aktivizācijas brīdī nerada graujošu darbību, bet datorlietotāju bieži traucē ar negaidītiem paziņojumiem, kā arī ekrāna un skaņas efektiem. Pozitīvi ir tas, ka šāds datorvīruss jau ir brīdinājis tā lietotāju, ka datoraizsardzībā kaut kas nav tā, kā vajag.
Iznīcinošie datorvīrusi – tāds bija 13. decembra datorvīruss, kas sabojāja cietā diska uzglabāto informāciju. Šāds datorvīruss spēj sabojāt arī datora mikroshēmas, kas ir jānomaina, jo nav arī pārprogrammējamas.
Datorvīrusu iedarbināšanas mehānismi ir dažādi. Lēnās iedarbības datorvīrusi iedarbojas noteiktā laikā, un tāpēc tie ir grūti noķerami, jo sevi nekādi neizpauž. Tie nav arī pavairojami, jo katra tā izpausme uzreiz ir arī pēdējā. Šāda tipa datorvīrusiem paredz īpašu lomu starpvalstu karos un korporāciju cīņās 21. gadsimtā.
Ir, tā saucamie, datorvīrusi – “trojas zirgi”, tie nav paredzēti graujošai darbībai. Tie ir vīrusi aģenti. Šāds aģents spēj nofiksēt visus taustiņus, piemēram, paroles ievadīšanas brīdī vai arī reģistrācijas datus, un tos ievadīt neredzamā failā. Ar interneta attīstību pēdējā laikā nopietni darbojas, tā saucamie, “trojieši”, kas izpilda tīkla servera lomu. Tie bez mūsu ziņas ar datoru “upuri” rīkojas kā ar personisko. Datorvīrusu ķērāji programmas veido visā pasaulē, tāpēc vīrusprogrammu veidotāji datorvīrusus arvien nopietnāk maskē. Ir, tā saucamie, vīrusi rēgi. Tādos vīrusos atrodas nejaušs algoritms, kas nepārtraukti spēj mainīt savu kodu, ko grūti salīdzināt ar esošiem vīrusu paraugiem. Ir neredzamie vīrusi STELS, tie spēj saprast, ka tiek “medīti”, un paši sevi prot noslēpt. Tā ir augstas klases vīrusu programma! Vai ar tik viltīgiem datorvīrusiem protam tikt galā?
