Gulbenes rajona Beļavas pagasta zemnieku saimniecībā “Avoti” viena no ražošanas palīguzņēmumiem ir maizes ceptuve, kam 2001.gada 13.janvārī būs četri gadi.
Gulbenes rajona Beļavas pagasta zemnieku saimniecībā “Avoti” viena no ražošanas palīguzņēmumiem ir maizes ceptuve, kam 2001.gada 13.janvārī būs četri gadi.
“Piederam mazajām maizes ceptuvēm, kur strādā seši darbinieki, kas cenšas izcept tādu baltmaizi, kādai tai vajadzētu būt,” saka zemnieku saimniecības “Avoti” maizes ceptuves vadītājas vietas izpildītāja un grāmatvede Ilze Skopane.
Cep baltmaizi un rupjmaizi
Ceptuves produkcija ir baltmaize, rupjmaize, trīs veidu plātsmaizes, piecu veidu smalkmaizītes no rauga mīklas un četru veidu smalkmaizītes no kārtainās rauga mīklas. Atbilstoši pasūtījumam cep arī lielus svētku kliņģerus. I.Skopane stāsta, ka no augstākā labuma miltiem ceptā maizīte veikalos maksājot dārgāk, bet esot domāts arī par tiem pircējiem, kas izvēlas lētāku produkciju, tāpēc cepot arī pirmās šķiras baltmaizi, kas maksājot lētāk.
Strādā divās maiņās
“Maizes cepšanai miltus pērkam no akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks”, bet produkciju realizējam pārsvarā Gulbenes rajona lauku veikalos un arī Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagastā. Uzskatām, ka pilsētā maizes klāsts ir liels. Izceptā daudzumu nosaka pieprasījums, ” saka I.Skopane. Maizi ceptuvē cep naktīs, jo pieteikumus no veikaliem saņem dienas beigās, tāpēc darbu organizē divās maiņās. Ceptuvē strādā tikai Beļavas pagasta iedzīvotāji.
Problēma ir labi kadri
“Šobrīd ceptuves lielākā problēma ir tā, ka nav ceptuves vadītāja un pārtikas tehnologa. Vēlamies rast tādus cilvēkus, kas strādātu patstāvīgi, nevis atbrauktu tikai konsultēt. Diemžēl skolu beigušie uz laukiem strādāt nevēlas. Ir arī tādi cilvēki, kuri gribētu strādāt, lai gan pārliecināmies, ka īstas vēlēšanās strādāt nemaz nav,” stāsta I.Skopane. Viņa stāsta, ka padomu neliedzot firmas, kas piegādā izejvielas, kā arī sākotnēji konsultējuši tie, kas pārdevuši ceptuvei nepieciešamās iekārtas.
“Kad sākām cept maizi, padomdevējus aicinājām pat no Rīgas, tomēr ne visas ar maizi saistītas problēmas mums ir izdevies atrisināt,” saka I.Skopane.
Ir paplašinātas ceptuves telpas
I.Skopane stāsta, ka 2001.gadā īpaši lielus darbus ceptuvē neveikšot, jo šogad paplašināta ēka, kurā izvietota maizes ceptuve un veikals. “Visas ēkas garumā piebūvējām papildu telpas, lai iegūtu gan ceptuve, gan veikals, gan rastu iespēju iekārtot arī grāmatveža kabinetu. To darījām, vairāk domājot par lauku cilvēku ērtībām, lai viņi veikalā varētu iegādāties iespējami vairāk dažādu preču, jo svešinieks par pagastu spriež pēc tā, kāds ir veikals,” uzskata I.Skopane. Viņa stāsta, ka celtniecības darbus bijis iespējams veikt tāpēc, ka zemnieku saimniecībai “Avoti” ir arī sava kokzāģētava.
Ceptuvi vairāk neveidotu
I.Skopane atzīst, ka, ja visu vajadzētu sākt no gala, viņa maizes ceptuvi neveidotu, jo tas ir sarežģīts darbs. “Tā tikai šķiet, ka maizi vai bulciņu ir viegli izcept. Cilvēkiem ir dažāda gaume. Lai kā mēs pūlētos, visiem vienādi labi nebūs. Arī daži veikalnieki ar mūsu ceptuves nosaukumu realizē citu maizi. Tā nedrīkst būt,” saka I.Skopane.
