Druvienas pagasta zemnieku saimniecības “Saulaiņi” biogrāfija nesniedzas gadu desmitos. Jūlijā tās īpašniece Ausma Krešova teiks, ka sekmīgi pagājuši pirmie pieci gadi.
Druvienas pagasta zemnieku saimniecības “Saulaiņi” biogrāfija nesniedzas gadu desmitos. Jūlijā tās īpašniece Ausma Krešova teiks, ka sekmīgi pagājuši pirmie pieci gadi.
“Kamēr apkārtējos pagastos ļaudis cits pēc cita reģistrēja zemnieku saimniecības, es cīnījos ar sevis pārliecināšanu. Uzskatīju, ka kopt laukus un slaukt pienu iespējams, strādājot arī piemājas saimniecībā,” saka Ausma. Tikai tad, kad sapratusi, ka oficiāli reģistrētai zemnieku saimniecībai ir vairāk priekšrocību, viņa kopīgi ar dēliem izlēmusi, ka arī “Saulaiņi” iegūs jaunu statusu. Lēmums sevi ir attaisnojis. To pierāda gan koptās ganības un labības lauki, gan allaž labi paēdušās un pienīgās govis.
Saņems Eiropas naudu
Saimniekošanas sākumā Ausma uzņēmusies ne tikai gādību par ganāmpulku, bet nakts stundas atvēlējusi grāmatvedības sakārtošanai, līdz sapratusi, ka cilvēkam ir tikai viena dzīve un veselība, tāpēc dokumentu kārtošanu uzticējusi rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālistiem. Kopīgas sadarbības rezultātā tapis projekts, kas iesniegts un guvis pozitīvu vērtējumu Eiropas Savienības struktūrfondu naudas saņemšanai.
“Drīzumā ceru saņemt naudu, lai varētu iegādāties jaunu traktoru ar frontālo iekrāvēju, sējmašīnu un mēslojuma izkliedētāju. Tas krietni atvieglos darbu saimniecībā. Pagājušajā gadā “Saulaiņos” izdevies rekonstruēt liellopu novietni, ierīkojot slaukšanas iekārtu un piena vadu, kā arī sakārtojot, zemnieku valodā izsakoties, piena māju tā, lai viss atbilstu Eiropas diktētajām prasībām. Rekonstrukcija veikta, ņemot aizdevumu bankā ar atmaksas termiņu 10 gadi.
Sadala naudu par pienu
Ausma smejas, ka viņai kā saimniecības vadītājai esot tāli un lieli plāni. Dažkārt esot vajadzīgs kāds, kas viņas ieceres piebremzējot.
“Plānot var daudz, jo saimniecības nākotne jāskata nemitīgā attīstībā, protams, paturot prātā, ka zemniekam ikviena iecere saistās ar naudu,” viņa saka.
Saimniece ir pārliecināta, ka “Saulaiņu” kūtī kādreiz īdēs vismaz 100 govis. Iespējams, tad vajadzēs raudzīt pēc kādas slaucējas, jo šobrīd viņa ar to tiek galā pati. Pienu realizācijai nodod akciju sabiedrībai “Valmieras piens”, kas par litru augstākās kvalitātes produkcijas maksā 15 santīmus. Piena nauda ir vienīgais saimniecības ienākumu avots. No tās atlīdzināms kredīts, iegādājama degviela, minerālmēsli, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, maksājams par veterinārajiem pakalpojumiem un citu.
“Saulaiņos” galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība, bet nākotnē būs arī graudkopība. Pagaidām tiek audzētas vairākas graudaugu kultūras, ko izmanto lopbarībai. Ausma stāsta, ka ar graudkopību varēšot sākt nodarboties tad, kad iegādāšoties savu graudu kalti. Tā esot sena iecere. Šādu ierosinājumu viņa saņēmusi no daudziem druvēniešiem, kas līdzīgi viņai graudus kaltē pašu spēkiem.
“Ja izdosies iegādāties kalti, varēšu sniegt pakalpojumus arī citiem pagasta zemniekiem. Viņiem nevajadzēs maksāt ceļa izdevumus līdz tuvējai graudu kaltei,” bilst zemniece. Viņa cer, ka šogad izdosies iegādāties arī lopbarības sagatavošanas tehniku.
Lemj kopīgi
“Nav jau tā, ka par visu lemju viena. Tāpat kā katrā ģimenē kopīgi ar dēliem, kas ir mani vienīgie palīgi, pārrunājam, ko iegādāties, cik lielu aizdevumu ņemt. Arī manam tēvam, kurš dzīvo kaimiņos, ir sava piemājas saimniecība. Viņš ir tas, kas reizēm mani atvēsina, sakot, lai piezemēju sapņu un ieceru lidojumu, un “nelienu” kredītu valgā,” saka Ausma.
Viņa uzskata, ka ir labi, ja ģimenes saimnieko atsevišķi, jo agri vai vēlu rodoties dažādi pārpratumi. Īpaši, kad dalāma peļņa. Saimniecei taisnība, jo ar lietišķu, zemniekam noderīgu padomu azotē itin viegli var pāriet pāri pagalmam un jau atrasties cita saimniecībā. Ausmai iespējams salīdzināt, kāda bija saimniekošana pirms Eiropas Savienības un tagad.
“Prasību un noteikumu ir kļuvis vairāk. Galvenais – tās laikā izpildīt. Ir palielinājies dažādu dokumentu apjoms,” secina saimniece. Viņa neskaita darbā pavadītās stundas, jo bezdarbība “Saulaiņos” ir sveša. Zemniece nenoliedz, ka dažkārt griboties kādu brīvdienu, bet slinkošana ātri apnīkot, un viņa raugot pēc darāmā.
****
Fakti
– Zemnieku saimniecība “Saulaiņi” reģistrēta 2001.gada jūlijā.
– Kopā apsaimnieko 200 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. No tās 100 hektāri ir nomātās platības.
– Aprūpē 40 liellopus. No tiem 21 slaucamo govi. Nākotnē plāno palielināt ganāmpulku līdz 100 govīm.
– Vasarā akciju sabiedrībai “Valmieras piens” piegādā 8 tonnas piena mēnesī, bet ziemā – 7 tonnas.
