Saimniekam: nepietiks spēka novākt postažu. Nesenās vētras laikā Druvienas pagasta “Dravnieku” mājās līdz pamatiem sagruvis liels šķūnis.
Saimniekam: nepietiks spēka novākt postažu.
Nesenās vētras laikā Druvienas pagasta “Dravnieku” mājās līdz pamatiem sagruvis liels šķūnis.
Mājas saimnieks Artūrs Tocups, kuram ir 86 gadi, skumīgi bilst, ka reizē ar šķūni esot sagruvušas arī viņa un dzīvesbiedres Jeļenas cerības.
“Šķūnim bija šīfera jumts. Salūkoju cilvēku, kas šīferi par 200 latiem atpērk. Cerējām, ka nauda būs neliels atspaids pensijai, lai iegādātos zāles, bet tagad ko te pārdosi? Lielākā daļa šīfera ir bojāta,” saka vecais vīrs. Viņš stāsta, ka šķūnis esot sabrucis nevis naktī, kad vēja brāzmas bijušas visspēcīgākās, bet dienā.
“Man ir slikta dzirde, tāpēc sabrukšanas brīdi nedzirdēju. Samērā reti izeju ārā. Arī tad atbalstos uz spieķa, tāpēc lielajā vējā uzturējos mājā. Ciemos todien atnāca kaimiņš, kurš pateica, ka šķūnis sabrucis, un brīnījās, ka es to nezinu,” bilst saimnieks. To, kas palicis pāri no šķūņa, viņš sakurināšot malkā, lai gan šobrīd īsti nezinot, kā pievārēt resnās sijas un dēļus. Pašam spēka nepietikšot, lai postažu novāktu.
“Dravnieki” ir A.Tocupa dzimtās mājas, kurās kādreiz viņa vecākiem bijusi liela saimniecība. “Sieva jau ilgāku laiku guļ uz gultas. Galvenais, lai māja nesagrūst, citādi ko bez jumta virs galvas diviem veciem cilvēkiem iesākt?” prāto Artūrs. “Dravniekus” viņš atguvis kā politiski represētā persona un pirms trīs gadiem uz dzīvi tajā kopā ar sievu pārcēlies no Alūksnes rajona Alsviķu pagasta.
Viņš stāsta, ka šī neesot bijusi pirmā vētra, kas pieredzēta. 1936.gadā vētras laikā kāds vīrs braucis pa ceļu ar velosipēdu. Viesulis viņu sagrābis un kopā ar braucamrīku iesviedis tuvējā rudzu tīrumā. Labi, ka braucējs palicis dzīvs.
“Daba cilvēkam neko nepiedod. Viņš vienreiz tai nodara pāri, tā atmaksā simtkārt,” saka A.Tocups.
