Rīt, 19.janvārī, pulksten 14.00 Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcā notiks tradicionālais ūdens iesvētes dievkalpojums, kas vienmēr pēc pareizticīgo kalendāra ir Zvaigznes dienā, tā ir rīt.
Rīt, 19.janvārī, pulksten 14.00 Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcā notiks tradicionālais ūdens iesvētes dievkalpojums, kas vienmēr pēc pareizticīgo kalendāra ir Zvaigznes dienā, tā ir rīt.
Stāmerienas pareizticīgo draudzes vadītājs Aleksandrs Sazonovs laikrakstam stāsta, ka parasti šā dievkalpojuma laikā draudze iet uz Stāmerienas ezera ledus, jo ūdens iesvētes ceremonija notiek tur. šoreiz ezera ledus ir plāns, uz tā kāpt nedrīkst, tāpēc ūdeni iesvētīs pie tilta, kas ir baznīcas tuvumā.
Baznīcā dievkalpojuma dalībnieki varēs aplūkot, cik tālu jau ir samontēta svētbilžu siena dievnamā. A.Sazonovs stāsta, ka darbs rit lēni, pedantiski, atbildīgi un ar mīlestību. “Vietā ir teiciens – acis baidās, bet rokas dara. Vienu detaļu svētbilžu sienā konkrētajai vietai pielāgojam sešas vai septiņas reizes. Baznīcas arka, kurā jāievieto svētbilžu siena, nav simetriska. Uzmetot skatienu, to pamanīt nevar, tas atklājās darba procesā,” saka A.Sazonovs.
Viņam darbu baznīcā paveikt palīdz amatnieks no Rīgas Nikolajs Ļebedevs. Laikrakstam viņš stāsta, ka Stāmerienas baznīcā ir pirmo reizi mūžā. Pirmo reizi piedalās arī tik apjomīgas svētbilžu sienas montāžā. “Darbs ir ietilpīgs, jo konstrukcija ir apjomīga. Jāņem vērā katrs centimetrs. “Rezultāts ir acīmredzams. Atlicis pats svarīgākais – uzmontēt svētbilžu sienas augšdaļu. Detaļas ir smagas, nedrīkst pieļaut, ka kaut kas nokrīt zemē. Desmit reizes viss rūpīgi jāapsver, pirms sākam rīkoties,” saka meistars. Viņš stāsta, ka ir pareizticīgais un izjautis saviļņojumu, kad ieraudzījis Stāmerienas baznīcu. Noteikti gribēšot parādīt šo dievnamu saviem bērniem.
“Dievnams ir lieliski atjaunots. Kad pabeigs tā labiekārtošanu, viss būs vēl skaistāk. Patiesībā gan neviens dievnams nekad nav pabeigts līdz galam,” saka N.Ļebedevs. Viņš atzīst, ka Stāmerienas baznīca ir kā pērle. Ko tādu paveikt esot varējuši tikai ļoti labi cilvēki.
A.Sazonovs stāsta – vēl paredzams, ka divus mēnešus mākslinieki Rīgā gleznos svētbildes, kas ievietojamas šajā sienā. Pilnībā šī zeltītā siena, kas slienas vairāku metru augstumā, varētu būt gatava ne ātrāk kā Lieldienās.
Veidojamo sienu sauc par ikonostasu. Tā ir koka siena jeb sēta, uz kuras izkar svētbildes. Ikonostass projektēts un izveidots Krievijā, no turienes atvests montāžai uz Stāmerienu. Tas ir veidots no liepas koka, griezuma vietās apzeltīts.
Finanses ikonostasa iegādei, salikšanai un apgleznošanai apmaksā dievnama mecenāts rīdzinieks Oļegs Kolosovs. A.Sazonovs stāsta, ka draudzei palīdz arī vietējie uzņēmēji, regulāri atbalsta gulbenietis Igors Voļanskis.
