Rakstām pirmo reizi. Dzīvē problēmu ir daudz, katrs cenšamies ar tām tikt galā, kā nu kurš mākam.
Rakstām pirmo reizi. Dzīvē problēmu ir daudz, katrs cenšamies ar tām tikt galā, kā nu kurš mākam.
Tajā pašā laikā vēlamies darīt arī labu un svētīgu darbu – apmeklēt donoru dienas, jo – šodien esi vesels, bet rīt jau vari būt slims. Ir tikai viena problēma, ar ko netiekam īsti skaidrībā, kā ir pareizi pēc likuma. Vai darba devējs drīkst atteikt laist uz donoru dienu tāpēc, ka nav kas strādā mūsu vietā, jo arī mums nav ko sarunāt. Mūsu pagastā ir ļoti daudz donoru, kas donoru kustībā piedalījušies jau daudzus gadus, bet pēdējā laikā šī ir vienīgā problēma, ko mēs nevaram atrisināt patstāvīgi.
Ļoti svarīgi ir asinis nodot regulāri arī veselības dēļ, jo iesākt un pārtraukt – pēc tam stipri sāp galva. Esam no laukiem, nokļūšana līdz vietai, kur rīko šīs dienas, ir jāatrisina. Vienīgais pagasts, kurā organizē donordienu uz vietas, ir Lejasciems un arī tikai reizi gadā.
Lūdzu, dodiet mums kāda speciālista padomu, kā pareizi rīkoties. Mēs no sirds vēlamies palīdzēt, bet…
Donori ar daudzu gadu stāžu no laukiem
***
Austrumvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Aivars Spalva skaidro, ka Darba likumā nav precīzi norādīts, ka darba devējam darbinieks ir jālaiž nodot asinis, tomēr viņš uzskata, ka darba devējam nevajadzētu atteikt darbiniekam doties uz donoru dienu, iepriekš vienojoties par to.
“Darba likuma 73.pants nosaka, ka darbiniekam, kurš ir iepriekš paziņojis par došanos nodot asinis, ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu, turklāt darbiniekiem, kuri nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam,” norāda A.Spalva.
Ierakstam par šo kārtību ir jābūt arī katra uzņēmuma darba kārtības noteikumos. Iespējams, šajos noteikumos ir kāds aizliegums, kas nosaka, ka darba devējs drīkst nelaist darbinieku nodot asinis, tas var būt saistīts ar specifisku pienākumu veikšanu.
