Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss nosaka, ka policijas darbinieks, pildot savus pienākumus, ievēro likuma prasības, rīkojas objektīvi un taisnīgi…
Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss nosaka, ka policijas darbinieks, pildot savus pienākumus, ievēro likuma prasības, rīkojas objektīvi un taisnīgi, ar savu izturēšanos un rīcību veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai. Bet vai vienmēr tā ir?
Nesen nācās dzirdēt nepatīkamu stāstu par kādas pašvaldības policista nekorekto rīcību. Kāds cilvēks vēlējās uzticēties policijai un ziņoja par likumpārkāpumu, kas bija vērojams pašvaldības centrā. To redzēja daudzi cilvēki, bet citi nepievērsa uzmanību. Protams, efekts tika panākts – likumpārkāpumu novērsa, bet… Policists šajā gadījumā vainīgajai personai bija izpaudis tā cilvēka vārdu, kurš policijai par to ziņoja. Vai tas ir godīgi un pieļaujami? Viennozīmīgi – ne! Šī cilvēka uzticība policijas darbiniekiem ir sagrauta pilnībā. Kur ir garantija, ka netiktu ziņots par kādu nozīmīgāku gadījumu, kas, piemēram, saistīts ar kriminālām darbībām? Kā lai cilvēks, kas kādam citam gribējis palīdzēt, garantē sev un ģimenes locekļiem drošību?
Mums bieži šķiet, ka tas mūs neskar un šādu rīcību var vērot tikai filmās, citās zemēs, tomēr jāatzīst, ka arī Latvijas masu informācijas līdzekļos arvien biežāk dzirdam negatīvu informāciju par policijas darbiniekiem.
Arī personīgā pieredze liecina, ka reizēm patiesības meklēšana saistībā ar policijas darbiniekiem ir ļoti sarežģīta. Īpaši tad, ja tevi, nevainīgu cilvēku, spiež atzīties, ka esi vainīgs… Tomēr arī prese visu uzmana – kā jau kārtīgs sargsuns. Kad un kam nepietiek ar vieglu kodienu, lieto lielus kampienus.
Pašlaik Latvijā norisinās tradicionālā akcija “Policists, kuram es uzticos”, bet jājautā, cik “objektīvas” reizēm ir šādas iedzīvotāju aptaujas, arī citos jautājumos. Priecājos, ka mūsu valstī ir arī policisti, kuriem patiesi varam uzticēties – visu cieņu viņiem! Tomēr pieļauju, ka godīgajiem mūsdienās ir arvien grūtāk dzīvot, jo lielākoties apkārt ir neuzticamas personas.
