Mēs visas esam tik dažādas. Tomēr ir dažas kopīgas iezīmes – mēs ilgi un izjusti varam runāt par vīriešiem.
Mēs visas esam tik dažādas. Tomēr ir dažas kopīgas iezīmes – mēs ilgi un izjusti varam runāt par vīriešiem.
Spējam dusmoties, iecirsties, un arī nesavtīgi mīlēt. Par sieviešu un vīriešu attiecībām izsakās SIA mācību centra “Austrumvidzeme” direktore Aija Kalēja, SIA “S.Mednes SIA Santa” veikala vadītāja Baiba Medne, trenere Vija Kalniņa un Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone.
– Kā vērtējat Gulbenes rajona vīriešus?
Aija: – Viņi ir stipri kā zemnieki.
Baiba: – No 100 procentiem apmēram piecus varētu saukt par vīrišķīgiem un pieklājīgiem. Lielākā daļa domā tikai par sevi, ir aizņemti ar savām problēmām un nemaz neiedomājas, ka blakus ir sieviete, kurai būtu jāpievērš uzmanība. Kaut vai nepazīstama sieviete durvīs jāpalaiž pirmā.
Liāna: – Viņi ir dabiski. Viņi daudz nedomā, kā izskatās. Mūsu vīriešiem centrā ir tikai viņi paši un viņu labsajūta, tāpēc pietiekami egoistiski. Elementāras pieklājības normas daudzi ir apguvuši (smejas). Viņi nav izsmalcināti. Ja mēs viņus pieņemam tādus, kādi viņi ir, tad viss kārtībā. Ja Gulbenes sieviešu prasības ir augstākas, tad atliek divi varianti: vai nu ar viņiem nekontaktēties, vai arī mēģināt pārveidot. Lielai daļai vīriešu blakus ir bijušas sievietes, kas viņus ir pratušas pārveidot un uzlabot.
Vija: – Viņi ir neizglītoti, bet tajā nevar vainot tikai viņus. Vīrieši aug un veidojas ģimenē. Mātes veido nākamos vīriešus. Kā vīrieši var būt citādāki, ja ģimenes attiecībās viņi neko nav iemācījušies? Turklāt vīrietim jau nepatīk, ka viņu māca. To atliek vien darīt, gudri koķetējot. Vai pietiek spēka? Piemēram, vīrs iedomājas, ka viņš vakarā vēlēsies seksu. Viņš taču jau no rīta savu mīļoto sievieti var sākt sagatavot vakara mīlestībai. Ar maigiem vārdiem, ar kafijas krūzīti, piezvanot pa dienu. Vīrietim jābūt izglītotam.
– Kāds ir patīkams vīrietis?
Aija: – Tāds, kuru varu sajust. Nav svarīgs izskats, bet pievilkšanās spēks. Pat tumsā, ieraugot sava cilvēka siluetu, sirdi sāk kņudināt.
Baiba: – Simpātisks un smaidīgs. Lai pirmo reizi sieviete vīrietim pievērstu uzmanību, viņam noteikti jābūt smaidīgam.
Liāna: – Vīrietim ikdienā būtu jāspēj sievietei parādīt varavīksni. Varavīksne negaidīs, kad vīrietim beigsies ikdiena.
Vija: – Es atceros katru vīrieti, kā viņš man ir pieskāries. Vai sasveicinoties, vai ar acīm, vai ar vārdu. To pirmo iespaidu nevar izdzēst no atmiņas. Man patīk izteikti vīrišķīgi vīrieši.
– Ko nekad nepiedotu vīrietim?
Aija: – Es visu piedotu.
Baiba: – Melus un, ja pret sievieti tiek pacelta roka.
Liāna: – Piedot var visu, aizmirst nevar. Mums tik ļoti gribas no viņiem dzirdēt: “Mīļā, piedod, es vairāk nekad tā nedarīšu.” Un mēs piedodam. Nākamā reize gan atkal atnāk, tad mēs atceramies visas iepriekšējās reizes, arī tās, kas bijušas pirms pieciem gadiem. Sievietēm patīk tas mirklis, kad viņas var izņemt to trumpi un mest galdā! Vīrietis, paldies Dievam, aizmirst. Viņam varbūt ir grūtāk piedot, bet viņš aizmirst.
Vija: – Nekā tāda nav, ko nevar piedot. Reiz kādam mācītājam jautāts, vai viņš baznīcā laistu noziedznieku, kas pie viņa atnācis. Un mācītājs teicis: “Ja ne es, kas tad dos viņam iespēju atgriezties?” Tāpat ir sieviešu un vīriešu attiecībās. Kas cits, ja ne mīļotā sieviete dos iespēju atgriezties?
– Kas ir labākais, ko vīrietis var dot sievietei?
Aija: – Mīlestību. To, ka man ļauj justies kā sievietei, ka mani aplido, izsaka komplimentus.
Baiba: – Mīlestību, romantiku, uzticību.
Liāna: – Pilnībā atdot sevi. Ja viņš dod tikai savu naudu, tas ir briesmīgākais, kas var notikt. Ikdienā skūpsts ir labākais, ko vīrietis var dot sievietei, kad ziedi ir palikuši veikalā.
Vija: Mēs neprotam mīlēt vīriešus. Ja mēs to darītu tīrāk, skaidrāk, bez aizdomām, ja mēs spētu vairāk piedot, tad būtu laimīgākas gan sievietes, gan vīrieši. Vīrietim taču tik maz vajag, lai viņš būtu laimīgs. No mīlestības taču dzīvo! Kamēr nebūs miera starp vīrieti un sievieti, nebūs ne gaismas, ne dzīvības.
– Ko aizkustinošu vīrietis var izdarīt?
Aija: – To, ka mani saprot. Reizēm daru visādas nejēdzības un mani aizkustina, ja vīrietis mani mēģina izprast un piedod visu.
Baiba: – Atzīties no visas sirds mīlestībā. Nav svarīgi, kur un kā tas notiek. Svarīgi, ka es viņa acīs redzu, ka viņš runā taisnību, no sirds.
Liāna: – Mani aizkustina vīrietis ikdienā. Ir tik daudz sīkumiņu, kas mani sajūsmina. Kad ģimenē ienācis mazs bērniņš un vīrs nakts stundā pasaka: “Guli, mīļā, es par viņu parūpēšos.” Kad tev paziņo, ka ir pagatavotas brokastis. Kad atnāc mājās un tevi sagaida iedegta svece un iemīļotā tēja. Sīkumi aizkustina.
Vija: – Lai cik tas dīvaini skanētu, man pat kauns to atzīt, bet mani joprojām aizkustina, ja man atver durvis, pasniedz mēteli, kad pasaka komplimentu.
– Vai vīrieši drīkst raudāt?
Aija: – Drīkst, ja to dara manis dēļ (smejas).
Baiba: – Jā, jo tas ir vienīgais, kas atklāj viņa dabu un parāda, ka viņš ir patiess. Man patīk, ka vīrietis nolaižas no saviem augstumiem un ir tik cilvēcisks. Redzot, ka vīrietis raud, sajūtu, ka viņam ir sirds.
Liāna: – Man negribas teikt, ka arī vīrieši ir cilvēki, tomēr viņi ir (smejas). Tādēļ viņi drīkst raudāt. Es nedomāju, ka tā ir vājuma izpausme. Kad vīrietis raud, tas nozīmē, ka viņam pietrūkst ieroču, lai pretotos tam, kas ar viņu notiek. Arī mēs raudam, kad mums beidzas spēki. Neliegsimies, arī vīrietim var beigties spēki.
Vija: – Jā, jo arī viņam jābūt saskaņā ar sevi. Ja viņš neļaujas raudāt, viņš cieš, rodas nepieciešamība pēc medikamentiem, alkohola. Tad jau labāk, lai izraudas. Asaras taču ir emocijas.
– Kas ir garīgi spēcīgāks – vīrietis vai sieviete?
Aija: – Viennozīmīgi vīrietis. Rezultāti par to liecina. Viņiem ir firmas, labas mājas un automašīnas. Vīrieši labāk māk organizēt dzīvi, uzņemties risku, sasniegt mērķi.
Baiba: – Sieviete ir spēcīgāka. Vīrieši jūtas apslēpj, sieviete visu parāda atklāti un nebaidās, ka tas var arī kādreiz sāpināt.
Liāna: – Prezidente Latvijā ir sieviete, Saeimu vada sieviete, iestāžu vadītājas lielākoties ir sievietes. Sievietei ir elastīgāks prāts, viņa meklē izeju arī tur, kur tās nav. Vīrietim ir stipri mazāks komunikāciju arsenāls nekā sievietei. Viņiem viss ir balts un melns, diena un nakts. Viņiem nemēdz būt novakars.
Vija: – Vīrietis drīkst celt lielākus smagumus, bet sieviete ir izturīgāka un spēcīgāka. Mēs taču nesam visu dzīves smagumu. Tas nav labi, ka tā ir izveidojies. Sabiedrība tāda kļuvusi, būtībā vīrietis noteikti par to ir sāpināts.
– Ko darba kolektīvā ienes darbinieks – vīrietis?
Aija: – Mūsu kolektīvā nav vīriešu. Kad uz mācību centru atbrauc kopētāja meistars, esmu ievērojusi, kā mums izmainās balss, acu skatiens, stāja. Ja katru dienu kolektīvā būtu vīrietis, tad noteikti vairāk domātu par ārējo izskatu.
Baiba: – Kolektīvā ir vajadzīgs vīrietis. Starp sievietēm valda konkurence, klačas, kas traucē darbam.
Liāna: – Būtu labi, ja visās iestādēs vadītājs būtu vīrietis! Arī manējā! Lietišķāks ir darba vadīšanas stils. Sievietes vadītājas ņem vērā visu, kas notiek ar citu sievieti, kas notiek ģimenē, kas notiek viņas galvā un makā. Darbinieces ikdienā izskatītos krietni labāk, ja būtu vīrietis – priekšnieks. Daudz vieglāk noritētu darba sanāksmes un lēmumu pieņemšana. Vīrietis nepieļautu liekas diskusijas.
Vija: – Man ir bijusi iespēja visu laiku būt vīriešu kolektīvā. Es ar viņiem varu izrunāties patiesāk nekā ar sievietēm.
– Vai uz vīriešiem var dusmoties?
Aija: – Es dusmojos, bet tas nav labi. Darba kolēģēm un citām sievietēm es nekad nevaru atļauties pateikt to, ko dusmās pasaku vīrietim. Es pat reizēm nepazīstu sevi, kāda es varu būt dusmās pret vīrieti.
Baiba: – Jā, jo viņi to ir pelnījuši. Bieži vien tieši vīrieši ir tie, kas izprovocē dusmas. Dusmas vienmēr izsaku vārdos. Pēc tam gan bieži nodomāju, ka labāk būtu bijis paklusēt.
Liāna: – Uz viņiem vajag dusmoties! Tas viņiem dod stimulu. Ja visu laiku esi laipna, smaidīga, izpalīdzīga un saprotoša, tad vīrieši izlaižas. Viņiem tad nav iemesla sapurināties. Man reizēm šķiet, ka dusmās viņiem var pat iesist, jo to viņi saprastu labāk, nekā mūsu garos runas plūdus (smejas).
Sievietēm visām problēmām vienmēr gribas pielikt punktu. Ja nav pielikts punkts, tad problēma nav atrisināta. Kad mēs runājam un cenšamies viņus pārliecināt, vīrieši tikmēr ir izdomājuši, ka mašīnai ir nepieciešams remonts un pēc tam tehniskā skate, ka biznesā neiet. Vīriešiem nepatīk runāt par attiecībām. Attiecībās viņi jūtas kā skudras uz “Kamaz” riepas. Viņi redz, ka tas ir kaut kas liels un daudz, bet nesaprot līdz brīdim, kamēr riepa nav iegriezusies un viņus piespiedusi. Sievietēm savukārt pasaule balstās tikai uz attiecībām.
Vija: – Uz viņiem dusmoties ir bezjēdzīgi. Viņi nekad neatzīst savu vainu! Ļoti retu reizi. Kāda jēga tad dusmoties? Viņi nemeklē patiesību un neiedziļinās sīkumos. Kā ir, tā ir labi. Iegrožots vīrietis nekad nebūs vīrietis. Viņš ir brīvs. Vīrietis ir jāmīl distancēti, jo viņš tāpat ies un darīs to, ko izlēmis.
P.S. Nākamreiz vārdu dosim vīriešiem.
