Sabiedrībā diskusijas izvērsušās pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas paziņojuma, ka viņa 9.maijā piedalīsies Uzvaras dienas 60. gadadienas svinībās Maskavā. Gulbenieši prezidentes izvēli vērtē pozitīvi.
Sabiedrībā diskusijas izvērsušās pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas paziņojuma, ka viņa 9.maijā piedalīsies Uzvaras dienas 60. gadadienas svinībās Maskavā. Gulbenieši prezidentes izvēli vērtē pozitīvi.
V. Vīķe – Freiberga uzsvēra, ka viņai kā neatkarīgas demokrātiskas Valsts prezidentei ir jābūt klāt visur, kur “parādās Eiropas līderi”.
Prezidente visu apsvērusi līdz sīkumam
Prezidente ir sagatavojusi deklarāciju angļu valodā, kurā izsaka Latvijas nostāju 9.maija Uzvaras svētku svinību un Otrā pasaules kara seku jautājumā. Savā plašajā paziņojumā, ko vajadzētu izlasīt visiem valstu politiķiem, kurus interesē šis jautājums, prezidente bildusi, ka “izjūt nepieciešamību atgādināt pārējai pasaulei, ka cilvēces visiznīcinošākais konflikts nebūtu noticis, ja divi totalitārie režīmi – nacistu Vācija un Padomju Savienība – slepeni nebūtu vienojušies sadalīt Austrumeiropas teritorijas savā starpā”, kā to paredz Molotova – Rībentropa pakts.
Viņa arī paziņojusi, ka Latvijai Otrais pasaules karš un okupācija beidzās tikai 1990. gada 4.maijā ar neatkarības deklarācijas pieņemšanu.
“Latvija ir Eiropas Savienības un NATO pilntiesīga dalībvalsts, tāpēc ir jāpiedalās Eiropas vadītāju virsotņu tikšanās reizē Maskavā, 9.maijā. Ar to mēs paudīsim cieņu tiem, kas zaudēja dzīvības Otrajā pasaules karā, bet arī pieminēsim ar lielām skumjām Latvijas atjaunoto okupāciju, milzīgos cilvēku zaudējumus un ciešanas, ko tā izraisīja. “Deklarācija ar pavadvēstuli tiks nosūtīta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, Eiropas Savienības valstu vadītājiem, ASV, Austrālijas un Kanādas vadītājiem, kā arī Moldovas, Gruzijas, Ukrainas, Turcijas vadītājiem.
Prezidente uzsvēra, ka viņas lēmums – 9.maijā piedalīties Uzvaras dienas svinībās Maskavā – nekādi nav saistīts ar Krievijas piedāvājumu 10.maijā parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. “Es 10.maijā negrasos to parakstīt,” sacīja V.Vīķe – Freiberga.
Deklarācija skaidros Latvijas situāciju
Guntis Elstiņš no Letēm saka, ka prezidentei noteikti jādodas uz Maskavu. “Es atbalstu viņas uzrakstīto deklarāciju. Tā ir iespēja visām valstīm parādīt, ka pēc fašisma sagrāves Latvijā sekoja okupācija. Ar 9.maiju nekas nebeidzās. Mazticams, ka Uzvaras dienas gadadienas svinībās Latvijas prezidentei dos vārdu, tādēļ deklarācija valstu vadītājiem dos iespēju uzzināt Latvijas nostāju. Protams, vai prezidentes vizītes Maskavā uzlabos Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības, kas ir sarežģītas, vēl ir pāragri runāt. Cerību ir pamaz,” spriež G.Elstiņš.
Kaimiņam dzimšanas dienā neko nepārmetīs
Vilis Kazainis no Lejasciema pozitīvi uztver prezidentes lēmumu. “Ar pasākuma ignorēšanu neko nepanāktu. Ja uz Maskavu dosies arī Vācijas politiķi, kādēļ mums stāvēt malā? Ja kaimiņš tevi uzlūdz uz dzimšanas dienu, tu noteikti iesi un tajā reizē neatgādināsi par parādu. To atprasīsi citā reizē. Latvijai ar Krieviju par okupāciju un robežlīguma parakstīšanu jārunā citā reizē, nevis svinībās. Piedalīšanās svētkos Maskavā parādītu, ka mēs viņus uztveram kā kaimiņus. Blakus esošā lielvalsts mūs, arī Igauniju un Latviju, visu laiku ir uztvērusi kā mazus, peramus bērnus – kurus vienmēr var mācīt, kuriem vienmēr var aizrādīt. Tā tas ir bijis un tā būs, bet viņi ir kaimiņi, tādēļ ir jācenšas uzturēt labas attiecības,” saka V.Kazainis.
