Gulbenē izstrādāta sociālās integrācijas programma, par kuras apstiprināšanu pilsētas dome lems 27.janvāra sēdē.
Gulbenē izstrādāta sociālās integrācijas programma, par kuras apstiprināšanu pilsētas dome lems 27.janvāra sēdē.
Pašvaldībā laikraksts uzzināja, ka 28.janvārī pilsētā, sociālās palīdzības centrā, pie tējas tases notiks seminārs par šo tēmu, tajā piedalīties lūgti gulbenieši – sociālās palīdzības saņēmēji.
Darba procesā notikusi arī Gulbenes iedzīvotāju anketēšana. Aptaujas anketas varēja saņemt vairākās pilsētas iestādēs. No izplatītajām 350 anketām pašvaldība atpakaļ saņēma nedaudz vairāk par 200.
Anketēšanas rezultātā noskaidrojies, ka gulbenieši par visatstumtākajiem sabiedrībā uzskata bezdarbniekus un cilvēkus pirmspensijas vecumā. Trešajā un ceturtajā vietā ierindotas daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Tikai pēc tam seko sociālā riska ģimenes, invalīdi un bērni bāreņi.
“Atstumto sociālo grupu pašā vidū ir no ieslodzījuma vietām atbrīvotie. Likās, ka Gulbenē šāda problēma nav aktuāla, taču iedzīvotāju anketēšana apliecina pretējo. 55 anketās bija uzsvērta tieši šī sociāli mazaizsargātā iedzīvotāju grupa,” laikrakstam saka Gulbenes sociālās integrācijas programmas izstrādes grupas dalībniece Maruta Pērkone. Viņa brīnās arī par 44 anketās uzsvērto, ka sociāli neizdevīgā stāvoklī atrodas tie, kas strādā privātos uzņēmumos.
Pusē anketu aizpildītāji norādījuši, ka paši kādreiz ir jutušies izstumti no sabiedrības. Kā galveno riska faktoru anketu aizpildītāji norādījuši bezdarbu. Tikai pēc tam seko finansiālas problēmas, nepietiekams izglītības līmenis un invaliditāte. Kā riska faktori minēti arī pašiniciatīvas trūkums, pensionēšanās vecums, nepilsoņa statuss un tautība.
Lai sekmētu sociālo integrāciju, gulbenieši par galveno norāda cilvēka paša gribu kaut ko mainīt. Otrajā vietā ir iespēja palielināt materiālos resursus, pēc tam seko informācijas pieejamība un sabiedrības izglītošana.
Kā galveno koordinatoru integrācijas procesā iedzīvotāji redz pilsētas sociālās palīdzības centru, taču paši iedzīvotāji vislabprātāk integrāciju veicinātu, līdzdarbojoties nevalstiskajās organizācijās.
Anketu aizpildītāji izteikuši vairākus priekšlikumus: vairāk uzklausīt cilvēkus un dot iespēju runāt par problēmām; piešķirt lielākus pabalstus bērniem pēc trīs gadu vecuma; veicināt jaunu darbavietu radīšanu pilsētā; pievērst lielāku vērību cilvēkiem pirmspensijas vecumā; sekmēt diskusijas sabiedrībā; veicināt iespēju izglītoties; sniegt vairāk informācijas vietējos plašsaziņas līdzekļos.
Pašvaldībā laikraksts uzzināja, ka sociālās integrācijas programmas izstrādes gaitā secināts – Gulbenē mazāk aktuālas ir nacionālās integrācijas problēmas, vairāk – nabadzības, izglītības un demogrāfiskās problēmas. Lielākās problēmas ir cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Pērn Gulbenē trūcīgo statusā reģistrētas 243 ģimenes un 697 personas, kas saņēma no pašvaldības garantēto iztikas minimumu. Šogad tas ir 21 lats mēnesī. Kā bezdarbnieki Gulbenē pērn reģistrēti gandrīz 500 iedzīvotāji. Nav ziņu par to, ka Gulbenē būtu bezpajumtnieki, taču ir cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Sociālā pedagoģe Evija Maļiņina, kas arī piedalījās sociālās integrācijas programmas izstrādē, laikrakstam teica: “Gulbenē nav datu par to, cik cilvēku katru gadu dodas darbā uz ārzemēm.” Pēc viņas domām, šis skaitlis ir ievērojams.
Sabiedrības integrācijas fonds piešķīris 700 latu finansējumu sociālās integrācijas programmas izstrādei Gulbenē.
***
Fakti
– Kopumā aizpildīts nedaudz vairāk par 200 anketām.
– Aktīvākas anketu aizpildīšanā ir bijušas sievietes, kas aizpildījušas divas trešdaļas anketu.
– Gandrīz pusi anketu aizpildījušas strādājošās personas,
1/4 daļu anketu aizpildījuši bezdarbnieki, salīdzinoši mazāk anketu aizpildītāju bijis starp pensionāriem, mājsaimniecēm un studentiem.
– Gandrīz pusei anketu aizpildītāju ir vidējā speciālā izglītība vai vidējā izglītība, aptuveni 1/4 daļai – augstākā izglītība, 1/8 daļai – pamatizglītība.
