Kontracepcija ir dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, kas sievietei ļauj plānot savu dzīvi un izvairīties no nevēlamas grūtniecības.
Kontracepcija ir dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, kas sievietei ļauj plānot savu dzīvi un izvairīties no nevēlamas grūtniecības.
Aptiekās ir nopērkami daudzi un dažādi kontracepcijas līdzekļi, tomēr katrai sievietei kopā ar savu ginekologu ir jāizvēlas, kurš viņai un viņas partnerim būs vispiemērotākais un labākais.
Lieto jau 45 gadus
Lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības, pasaulē par drošāko kontraceptīvo metodi atzīta sterilizācija, tai seko hormonālā kontracepcija. Pirmās hormonālās kontracepcijas tabletes Amerikas Savienotajās Valstīs lietot atļāva 1959.gadā, savukārt Lielbritānijā – 1961.gadā. Hormonālo kontracepcijas tablešu lietošanas vēsture sniedzas pat 45 gadu ilgā pagātnē. Šo gadu laikā hormonālā kontracepcija ir neskaitāmas reizes uzlabota. Pašreiz arī Latvijā pieejamie hormonālās kontracepcijas līdzekļi ir jaunākās paaudzes zemas devas preparāti.
Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds” pagājušajā gadā veica ginekologu aptauju, lai noskaidrotu medicīnas profesionāļu viedokli par hormonālo kontracepciju, par ko reizumis izskan pretrunīgi viedokļi. ANO iedzīvotāju fonda 1997. un 2003.gadā veiktie pētījumi liecināja, ka hormonālā kontracepcija ir vispretrunīgāk vērtētā kontracepcijas metode. Turklāt sabiedrībā valdošie stereotipi saglabājas, lai gan cilvēku vispārējās informētības līmenis ir palielinājies.
Sievietes ir maz informētas
Latvijas ginekologi norāda, ka hormonālo kontracepciju lieto apmēram 23 procenti viņu pacienšu. 27 procenti seksuāli aktīvo sieviešu neizmanto nevienu kontracepcijas metodi, bet 34 procenti sieviešu izmanto tā sauktās nedrošās metodes (pārtraukto dzimumaktu, kalendāro metodi). Ginekoloģe Ērika Elksne norāda, ka hormonālo kontracepciju vairāk izvēlas jaunas, nedzemdējušas meitenes. Sievietes pēc otrajām un trešajām dzemdībām izvēlas spirāli. Daudzi ginekologi uzskata, ka hormonālās kontracepcijas lietošana labvēlīgi ietekmē situāciju ar abortiem.
Savukārt daktere Ē.Elksne atzīst, ka kontracepcijas līdzekļu lietošana nesamazina veikto abortu skaitu. “Gulbenē šī situācija visu laiku ir līdzīga. Diezgan daudz aborti tiek veikti jaunām meitenēm, kas neko nezina ne par hormonālo kontracepciju, ne arī par kādiem citiem izsargāšanās līdzekļiem,” uzskata daktere.
Ginekologu uzskati par pacienšu informētību ir atšķirīgi. Ginekoloģe Alise Bērziņa stāsta, ka viņa visām pacientēm jautā, kādus izsargāšanās līdzekļus viņas lieto. Ja sievietes neizsargājas, daktere pārrunā to nepieciešamību.
“Vienmēr būs tā, ka kāda sieviete kaut ko nebūs dzirdējusi un neko nelietos. Kopumā var teikt, ka sievietes ir maz informētas, viņas pašas maz interesējas par izsargāšanos. Ja sievietes būtu zinošas, nebūtu jāveic aborti, turklāt zināšanas neaizpilda citus robus, daudzas varbūt ir zinošas, bet tik un tā nelieto kontracepciju,” vērtē daktere A.Bērziņa.
Arī Ē.Elksne uzskata, ka ginekologi nevar apspriest šo tēmu ar visām sievietēm, bet tāpēc mūsdienās gan žurnālos, gan laikrakstos, gan arī televīzijā tiek rādīts un stāstīts par kontracepcijas līdzekļiem. “Ja sieviete gribēs uzzināt, viņa uzzinās,” saka Ē.Elksne.
Katrai savs kontracepcijas līdzeklis
Ik pa brīdim sabiedrība tiek iepazīstināta ar jaunākajiem sasniegumiem hormonālās kontracepcijas jomā. Jauns hormonālās kontracepcijas līdzeklis ir hormonālais plāksteris. Tas ir ļoti plāns un gluds uz ādas līmējams plāksteris. Tas caur ādu asinīs izdala nemainīgu hormonu norelgestromīna un etinilestradiola (progestīns un estrogēns) devu, kas aizkavē ovulāciju – olnīca neizdala olšūnas, kuras varētu tikt apaugļotas. Plāksteris arī sabiezina dzemdes kakla gļotas, kas apgrūtina spermas nokļūšanu dzemdes dobumā. Ne tik plaši izplatīta metode ir injicējamā kontracepcija. Tā novērš ovulāciju, izsauc dzemdes kakla gļotu sabiezēšanos, samazina dzemdes gļotādas funkcionālās spējas. Šīs Latvijā “jaunās” metodes citviet pasaulē lieto jau vairākus gadus. Ginekologi atzīst, ka Latvijas sievietes vēl pilnībā neuzticas kontracepcijas jauninājumiem, bet visam ir nepieciešams laiks. “Katrai sievietei piemērots ir cits kontraceptīvais līdzeklis, tādēļ arī aptiekās šobrīd hormonālās kontracepcijas līdzekļus vairs nevar nopirkt bez receptes. Tādējādi sieviete nevar nopirkt, ko pagadās,” saka ginekoloģe Rita Skrastiņa. “Pirms kontracepcijas līdzekļa nozīmēšanas sieviete ir jāizmeklē. Ja viņai ir bijušas problēmas ar aknām, ir žultsakmeņi, viņa nedrīkst dzert hormonālās tabletes, šai sievietei labāk ir lietot plāksterus,” stāsta daktere Ē.Elksne. Ginekoloģe A.Bērziņa atklāj, ka hormonālie plāksteri ir salīdzinoši dārgi, tāpēc tos vairāk izvēlas turīgas sievietes, savukārt injicējamo kotracepciju jālieto stingrā ārsta kontrolē.
Drošība pret nevēlamu grūtniecību
Mediķi kontracepcijas drošību vērtē pēc vairākiem kritērijiem – drošība pret nevēlamu grūtniecību, metodes drošība jeb piemērotība sievietes organismam un veselībai.
“Hormonālā kontracepcija ir efektīva. Cik tā ir laba? Cik labi ir nelietot neko? Sievietei daudz labāk ir lietot hormonālo kontracepciju, nekā pārdzīvot gan psiholoģiski, gan arī fiziski, kad ir jāpārtrauc neplānota grūtniecība,” spriež daktere A.Bērziņa.
Sievietei, lietojot hormonālo kontracepciju, ir jābūt disciplinētai, citādi nav jēgas to lietot, tai nebūs efektivitātes. “Lietojot zāles, ir noteikts ritms. Ja sieviete sāks tās lietot, kad pagadās, vēlamā rezultāta nebūs,var iegūt arī pretēju reakciju, organismā var rasties dishormonālas izmaiņas,” norāda R.Skrastiņa.
Lieto arī ārstnieciskos nolūkos
Tāpat kā jebkurš cits medikaments, arī hormonālā kontracepcija var radīt blakusparādības.
“Tie ir medikamenti. Tā nav fitoterapija vai tējas. Tie nav pat dabīgie hormoni, bet mākslīgie,” norāda A.Bērziņa.
Ir sievietes, kuru organisms vispār nepanes hormonālās tabletes, viņas nedrīkst tās lietot, ir tādas, kurām dažu mēnešu laikā svars palielinās pat līdz 10 kilogramiem. Dažām sievietēm, uzsākot lietot hormonālo kontracepciju, var izpalikt menstruācijas.
“Sākot lietot hormonālās tabletes, visgrūtākie ir pirmie mēneši, kamēr pierod pie medikamentiem, šajos mēnešos iespējama slikta dūša, galvassāpes, dažkārt pazūd mēnešreizes,” skaidro Ē.Elksne.
“Ir arī dažādi organisma stāvokļi, kad nemaz nedrīkst lietot hormonālo kontracepciju. Jāņem vērā sievietes vispārējais veselības stāvoklis, vai viņa ir vesela, kas notiek ar viņas hormonālo sistēmu, vai ir veselas aknas, vai viņa ir smēķētāja, vai nav paplašinātas vēnas, kāds ir dzīves ritms,” saka daktere R.Skrastiņa.
Ja sieviete ir vesela, ja viņai ir regulāra dzimumdzīve, kā arī stabilas partnerattiecības un ir svarīga droša kontracepcijas metode, ieguvumi, ko sniedz hormonālā kontracepcija, atsver īslaicīgās blakusparādības.
“Mūsdienās hormonālo kontracepciju iespējams izmantot ne tikai izsargāšanās nolūkos, bet arī ar mērķi nostabilizēt menstruālo ciklu, ārstēt sāpīgas mēnešreizes, stipras asiņošanas mēnešreižu laikā, vīrišķo hormonu pārprodukciju. Hormonālo kontracepciju nozīmējam arī ārstnieciskos nolūkos,” skaidro daktere Ē.Elksne.
