Lieli un mazi druvēnieši trešdien,19.janvārī, pulcējās Druvienas kultūras nama tradīciju zālē, lai piedalītos grāmatas par novadnieku “Jūlijs Straume. Lietišķās mākslas meistars” atvēršanas svētkos.
Lieli un mazi druvēnieši trešdien,19.janvārī, pulcējās Druvienas kultūras nama tradīciju zālē, lai piedalītos grāmatas par novadnieku “Jūlijs Straume. Lietišķās mākslas meistars” atvēršanas svētkos.
Pasākumā piedalījās krāšņā izdevuma veidotāji un izdevēji. Gaidīta bija arī grāmatas autore Laima Kļaviņa, kas diemžēl objektīvu iemeslu dēļ nevarēja ierasties, tāpēc bija atsūtījusi druvēniešiem vēstuli.
“Uz galda, kam pārklāts Jūlija Straumes mātes Annas austs galdauts, atrodas grāmata, ko šodien atvērsim visi kopā,” atklājot pasākumu, skubina Druvienas vecās skolas – muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne un nolasa autores L.Kļaviņas vēstuli, kurā viņa vēlreiz apliecina, cik ļoti Jūlijs Straume mīlējis Druvienu, kur atrodas viņa dzimtās mājas. Ar viņu saistītās vietas tuvinājušas autori lietišķās mākslas meistara darbu izpētei un grāmatas veidošanai.
Izdevniecības “Zinātne” pārstāve Ieva Jansone apliecināja, ka viss izdevniecības kolektīvs juties pagodināts, izdodot šo grāmatu. Tā ir svarīga nākamajām paaudzēm, jo atklāj latviešu tautas vērtības.
“Katram Latvijas novadam ir savs apzīmējums. Ja braucam uz Cēsīm, tad runājam par “mazo Šveici”, ja dodamies uz Latgali, sakām – “zilo ezeru zeme”, Druvienai piestāv apzīmējums “gaišais novads”, jo te dzīvo dvēselē gaiši ļaudis,” saka I.Jansone. Viņa stāsta, ka grāmatas mākslinieciskais noformētājs ir Aldis Alekss. Izdevums tulkots arī angliski, lai Jūlija Straumes vārds skanētu arī tālu pasaulē. Pirmo reizi grāmata atvērta valsts svētkos Latvijas Valsts arhīva rīkotajā pasākumā. Izdevniecība to iesniegusi arī konkursam “Latvijas skaistākā grāmata”, kur tā sacentīsies ar vēl 119 izdevumiem. Drīzumā būs zināmi rezultāti.
Izdevuma redaktore Eduarda Šmite J.Straumes veikumu vērtēja saistībā ar Gruzijas tautas mākslas izpēti, lietišķās mākslas meistara prasmi apvienot latviešu tautas izpratni par ornamentu un krāsu ar Gruzijā aizgūto. J.Straume laikā no 1907.gada līdz 1923. gadam Krievijas Zemkopības ministrijas uzdevumā apzinājis Aizkaukāza tautu lietišķo mākslu, sev par tuvākajiem atzīstot gruzīnu rakstus un krāsas. Viņš Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi nodibinājis Kaukāza amatniecības muzeju un vadījis vairākas amatnieku darbnīcas. Diemžēl šodien šis muzejs saņem niecīgu valsts atbalstu.
“Ornamentiskās stilizācijas mākslinieks veidoja latviskā garā, tomēr plašai publikai viņa darbi bijuši par smalkiem, elegantiem un sarežģītiem,” stāsta E.Šmite.
Latvijas Valsts arhīva publikāciju daļas darbiniece Aija Kalnciema ir druvēniete, tāpēc viņa nespēja par dzimto pusi un tās cilvēkiem runāt bez saviļņojuma.
“Lepojos, ka esmu dzimusi Druvienā, tāpēc prieks par grāmatu man ir divkāršs, lai gan darbs pie tās ilga 10 gadus,” saka A.Kalnciema.
Viņa Druvienas bibliotēkai dāvināja jauno izdevumu, kā arī grāmatu par mākslinieku Kārli Miesnieku un zinātnisku piemiņas izdevumu, kas tapis, izmantojot arhīva materiālus par 1941.gadā izsūtītājiem latviešiem. Tajā minēti arī vairāki druvēnieši.
Uzstājoties pasākumā, arī citi runātāji bilda, ka Druvienas pļavu un silu klusais skaistums atstājis neizdzēšamu iespaidu Jūlija dvēselē, tāpēc viņš spējis saskatīt dabas daudzveidību gan Parīzes parkos, gan Kaukāza kalnos un citur, atklājot tās skaistumu un poētismu savos darbos.
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī folkloras kopa “Pērlis”, ansamblis “Bukurags”, Druvienas pamatskolas jauktais koris un Tirzas pagasta sieviešu vokālais ansamblis.
***
Fakti
Jūlijs Straume dzimis 1874.gada 2 .jūlijā Druvienas pagastā, miris – 1970.gada 1.novembrī Rīgā. Kristīts Tirzas luterāņu baznīcā. 1904.gadā absolvējis Štiglica tehniskās zīmēšanas skolu. No 1905. līdz 1907.gadam zināšanas papildinājis Parīzē. 1959.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. Strādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgā. Doma muzejā un Latvijas Vēstures muzejā bijis mākslinieciskais restaurators. Latvijā popularizējis austrumu paklāju aušanas tehnikas, izkopis individuālu audumu rotāšanas stilu. Kopš 1912.gada piedalījies dažādās izstādēs.
