Dāvim ir Kristus vecums – 33 gadi. Tas ir atklāsmju laiks.
Dāvim ir Kristus vecums – 33 gadi. Tas ir atklāsmju laiks. Un tieši šinī vecumā viņš atkal kārtējo reizi ir atgiezies pie savas jaunības mīlestības Daces, kas ir piecus gadus jaunāka par Dāvi. Viņi vismaz reizes piecas ir šķīrušies kā draugi un atkal satikušies. Kā draugi. Starp viņiem vienmēr ir bijusi tikai un vienīgi platoniska mīlestība.
“Tas ir dīvaini. Mēs izšķiramies, lai atkal satiktos. Šķiet, tas ir liktenis. Mēs spītējam viens otram. Jo vairāk spītējam, jo sliktāk ir abiem,” saka Dāvis.
Tas nebūt nenozīmē, ka abi ir nevainīgi. Dāvim bijušas intīmas (seksuālas) attiecības ar vairākām meitenēm. Ar vienu turklāt tik nopietni, ka likās – viņš tūlīt apprecēsies. Taču tas nenotika. Pēc vairākus gadus ilgas kopdzīves viņi izšķīrās.
Arī Dacei dzīve ir bijusi vētraina. Viņai ir astoņus gadus vecs ārlaulības dēls. Laulībā piedzima meitiņa, kas tagad ir trīs gadus veca. Ar vīru Dace sākumā dzīvoja labi, bet tad viņa sāka slimot un mazāk nopelnīja ģimenei naudu. Sākās ekonomiskas grūtības, krājās komunālo maksājumu parādi. Dzīvoklim atslēdza ūdeni. Dace tanī laikā ārstējās slimnīcā. Tur viņa uzzināja, ka vīrs ir aizgājis pie citas, kam dzīvoklī krānā ir ūdens. Bērni atdoti auklēšanā vecmāmiņai.
“Es nezinu, vai mīlu vīru. Viņš tomēr ir manas meitas tēvs. Es gribu savu vīru atpakaļ,” saka Dace. Reizēm dzīvesbiedrs atnākot ciemos, reizēm paliekot arī pa nakti. Taču tā, kā bija, vairs nav. Tikmēr Daces dēls ilgojas pēc sava īstā tēva. “Es dzīvoju starp citu vēlmēm, nezinot, kādas ir manējās,” saka Dace.
Un šinī vissmagākajā brīdī, kad liekas, Dace tūlīt salūzīs zem problēmu nastas, kā vienmēr palīgā steidz Dāvis. “Viņš sāka maksāt manus komunālos parādus. Cītīgi katru mēnesi. Viņš atnāca un izremontēja manu virtuvi. Ieskrūvēja izdegušo spuldžu vietā jaunas. Viņš nomazgāja netīros traukus un iznesa papīrgrozu. Un tas viss tikai par pliku paldies. Tāpēc, lai mēs varētu virtuvē apsēsties blakus un divatā padzert siltu kafiju, ko uzvāra viņš,” stāsta Dace.
Draudzenes iesakot: “Nu ņem taču beidzot to Dāvi un appreci!” Taču Dace kavējas. Viņai nekad nav bijis tuvāku attiecību ar šo draugu. Un viņa nezina, vai vēlas šādas attiecības. Tanī pašā laikā Dace vienmēr ir bijusi ārprātīgi greizsirdīga, ja Dāvim ir cita. Un viņš vienmēr ir pacietis un piedevis viņai visus “izlēcienus”.
“Es gribētu, lai mūža nogalē mēs būtu kopā. Bez seksa, jo tas visas attiecības tikai izjauc. Vismaz manā dzīvē līdz šim vienmēr tā ir bijis,” saka Dace.
“Es gribētu būt kopā ar Daci. Vienalga kā un kur,” saka Dāvis. Viņš gaida, kaut pats īsti nezina, ko.
