Inspekcija: prasa, lai salabo vētras bojāto pils jumtu. Maltas ordeņa palīdzības dienests šonedēļ plāno vienoties ar Gulbenes pašvaldību par atteikšanos nomāt Balto pili.
Inspekcija: prasa, lai salabo vētras bojāto pils jumtu
Maltas ordeņa palīdzības dienests šonedēļ plāno vienoties ar Gulbenes pašvaldību par atteikšanos nomāt Balto pili. Maltas ordeņa palīdzības dienesta vadītājs Norberts Snarskis laikrakstam stāsta, ka ir sagatavojis vēstuli pašvaldībai, kurā informē par nodomu labprātīgi atteikties no Baltās pils, kuru 2001.gada nogalē iznomāja no pašvaldības uz
99 gadiem.
Gulbenes pašvaldībā laikrakstam apstiprina, ka vakar bijusi tikšanās, lai pieliktu šai problēmai punktu. Ir abpusēja vēlme visu nokārtot mierīgā ceļā. Pēc tam pašvaldība meklēšot līdzekļus pils konservācijai.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā laikrakstu informē, ka Baltā pils ir cietusi vētrā, tai ir bojāts un tek jumts. “Pils iet bojā,” saka inspekcijā. Ir nosūtīta vēstule pašvaldībai, norādot, ka būtu vēlams atjaunot jumta segumu, jo “ir jāglābj tas, ko vēl var saglābt”. Inspekcija pie pašvaldības vēršas tāpēc, ka Maltas ordeņa palīdzības dienests uz vēstulēm neatbild.
Pils ir nemitīgi apdraudēta. Lai arī tā skaitās iekonservēta, praktiski tai regulāri izlauž durvis, logus. Pils ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpusē izskatās atbaidoši. Tā ir piemēslota, netīra.
Laikraksts otrdien pārliecinājās, ka pils ir brīvi pieejama. Jau pie ārdurvīm sienas ir noķēpātas ar uzrakstiem, sātana zīmēm. Uz vispārējā fona izceļas ar sarkanu krāsu rakstītais: “Nāve.” Tuvējo māju iedzīvotāji laikrakstam saka, ka pilī rudenī manīti pulcējamies jaunieši, nav izslēgts, ka naktīs tur patvērumu meklē bezpajumtnieki un dzērāji. Ieiet pilī esot bail, jo liekoties, ka tā grūst.
Norberts Snarskis laikrakstam saka, ka Maltas ordeņa palīdzības dienests iznomājis Balto pili ar vislabākajiem nodomiem, vēloties nodibināt sadarbību ar vietējo pašvaldību un sociālās palīdzības organizācijām.
“Dome neatbalstīja mūsu idejas. Izveidoja mūsu idejas plaģiātu turpat pāri ielai (domes sociālās palīdzības dienesta ēka). Mums nebija atbalsta. Mēs bijām domājuši, ka darbosimies kopā vietējās sabiedrības labā,” saka viņš.
Esot pamatotas aizdomas, ka pašvaldībai uzradies izdevīgs piedāvājums no kāda komersanta vai komersantiem, kas labprāt vēlētos nopirkt Balto pili. N.Snarskis atzīst, ka “tie nebūt nav santīmi, kas jāiegulda Baltās pils atjaunošanā”. Viņš domā, ka gulbeniešiem ir cerība ieraudzīt atjaunotu Balto pili, taču pieļauj, ka ar laiku objektu varētu aizsegt sēta. Pašvaldībā laikrakstam apstiprināja, ka izrādīta interese par pils pirkšanu.
Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā uzskata, ka Balto pili joprojām ir iespēja atjaunot. Ir savākts pietiekami materiālu, lai to spētu.
Gulbenes Baltā pils ir pašvaldības īpašums un galvenā ēka Vecgulbenes muižas kompleksā, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis un atrodas Gulbenes vēsturiskajā centrā. Baltā pils celta 18.gadsimta beigās, atjaunota pēc ugunsgrēka 1904.gadā. Līdz mūsdienām tā saglabājusies nepilnīgi un gan ārēji, gan vēl vairāk iekšpusē atgādina Otrā pasaules kara biedu. Ēka ir neapdzīvota, izdemolēta. Ar Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja gādību pirms vairākiem gadu desmitiem izveidots pils restaurācijas projekts. Secināms, ka ēkas atjaunošana maksimāli tuvu senajam veidolam izmaksātu vairākus miljonus latu. Arī šodien ēkas fasādes aprises uzskatāmi liecina par kādreizējo greznumu. Tūristi vienmēr Gulbenē vēlas redzēt tieši Balto pili, ko ieskauju sens parks.
