Līdz ar Zvaigznes dienu jeb Triju ķēniņu dienu 6. janvārī noslēdzas Ziemassvētku laiks. Tādēļ jau izsenis cilvēki šajā dienā novāca svētku rotājumus, no mājas iznesa eglīti.
Līdz ar Zvaigznes dienu jeb Triju ķēniņu dienu 6. janvārī noslēdzas Ziemassvētku laiks. Tādēļ jau izsenis cilvēki šajā dienā novāca svētku rotājumus, no mājas iznesa eglīti. Šī bija pēdējā diena, kad varēja dāvāt Ziemassvētku paciņas un dāvanas, apciemot draugus un radus.
Trīs austrumu gudrie, kas, sekojot zvaigznei, atrada Jēzus bērniņu, dāvāja tam zeltu, vīraku un mirres. Šķiet interesanti, kādēļ ķēniņi izvēlējās tieši šīs dāvanas. Zelta dāvināšana liecināja, ka bērns ir dievišķs un karalisks. Vīraks simbolizēja, ka Jēzus ir Augstais Priesteris un Mesija, jo to templī kvēpināja tikai priesteri. Vīraks simbolizēja arī Dieva un cilvēka satikšanos. Savukārt mirres apliecināja, ka Viņš ir dzimis, lai mirtu.
Kopš pirmajiem kristietības laikiem saglabājusies tradīcija uz durvīm ar baltu krītu uzrakstīt ķēniņu vārdu (Kaspars, Melhiors, Balcers) pirmos burtus – KMB. Tas liecināja, ka cilvēki šajā mājoklī ir dzirdējuši un pieņēmuši Kristus vēsti un Viņu sagaidījuši.
Šie trīs gudrie bija pirmie, kas Jūdejas valdniekam Herodam liecināja par zvaigznes parādīšanos un liela ķēniņa dzimšanu. Jau tad Herods meklēja jaundzimušo, lai nogalinātu, baidoties zaudēt varu un mantu. Tomēr Jēzum bija jādzīvo, un viņš tika sargāts.
Un arī tevi sargā, jo katrs ir brīnums un vērtība. Arī tev ir kāda zvaigzne. Ir cilvēki, kas atceras tavu dzimšanas dienu, priecājas un skumst kopā ar tevi. Ir dienas un mirkļi, kad tu jūties apdraudēts. Viens. Tuvu sāpēm un nāvei. Bet tu esi izdzīvojis. Un nemaz nezini, kāpēc. Un tieši tādēļ, ka Kāds tevi ir sargājis, vadījis un mīlējis, tu esi. Un tā jau ir liela dāvana.
