Gulbenietis Laimonis Aumeisters četras nedēļas pagājušā gada beigās un šāgada sākumā pavadīja Austrālijā, kur iepazina tās ļaudis, dabu un dzīvnieku valsti.
Gulbenietis Laimonis Aumeisters četras nedēļas pagājušā gada beigās un šāgada sākumā pavadīja Austrālijā, kur iepazina tās ļaudis, dabu un dzīvnieku valsti.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz izpalika augstu kalnu virsotņu iekarošana, jo Austrālijā tādu nav, toties skatītais dabas skaistums būs neaizmirstams. Tas iemūžināts fotogrāfijās un videofilmās, bet galvenais – atmiņās.
Ceļojums sācies ar lidošanu no Rīgas uz Vīni, bet no tās – 20 stundas līdz lidostai Melnburnā, pārvarot 15 728 kilometrus. Laimonis stāsta, ka austrālieši sevi apliecinājuši kā kompromisa cilvēkus jau tad, kad vajadzējis izvēlēties, kura no divām lielākajām pilsētām – Melnburna vai Sidneja – kļūs par kontinenta galvaspilsētu. Pēc garām diskusijām viņi izraudzījuši trešo – Kanberu. Arī brauciena maršruts veidots tā, lai iepazītu ne tikai pilsētas, bet arī nacionālos parkus un interesantākos dabas objektus.
Pārsteidz dzīvnieku valsts
Ceļotāju Austrālijā pārsteigusi dzīvnieku valsts, jo daudzi tās pārstāvji, ko mēs varam aplūkot zooloģiskajā dārzā, tur dzīvo brīvā vaļā. Filipa salā, kur izveidots dabas nacionālais parks, Laimonis kopā ar citiem grupas biedriem tīksminājies par koalām.
“Viņi tup eikaliptos, bet Austrālijā ir daudz šo koku sugu. Izrādās, koalas uzturā izmanto tikai vienas noteiktas eikaliptu sugas koka lapas. Man viņi šķita ārkārtīgi mierīgi, nodarbināti paši ar sevi, uz cilvēku klātbūtni tie nereaģē. Austrālijā ir daudz nacionālo parku, lai tādējādi saglabātu kontinenta sākotnējo dabu, ļaujot tūristiem iepazīt tropiskos mežus un dzīvniekus. Parkos no koka dēlīšiem ierīkotas speciālas takas tūristiem, tāpēc nav atļauts staigāt, kur ienāk prātā,” stāsta Laimonis.
Viņam izdevies sasveicināties un pacienāt ar maizi arī ķengurus. “Vismazākos ķenguru sugas pārstāvjus sauc par valabijiem. Daži bija samērā droši un pie ceļotājiem pieraduši. Ja neizdarīja straujas kustības, nāca cilvēkiem klāt un mielojās ar pasniegto kārumu, bet diedelēt nediedelēja.”
Savukārt Tasmanijā bijusi reta iespēja aplūkot Tasmanijas velna izbāzeni, kas ārēji līdzinās pelei kaķa lielumā, bet Filipu salā – mazo pingvīnu parādi.
“Pēc saulrieta pingvīni barā nāk laukā no okeāna, lai nakti pārlaistu krastmalas alās. Žēl, ka bija aizliegts viņus fotografēt un filmēt, jo šī iznākšana no ūdens ilgst apmēram pusstundu. Grupas biedrs bija ievērojis, ka pingvīnus papildus vēl sasauc ar ultraskaņas ierīces palīdzību.”
Daba paņem savā varā
Laimonis daudz stāsta par Austrālijas dabas vērojumiem, jo tā esot to vērta. Tiesa, Kostjuško kalna iekarošana šoreiz gan esot bijusi neierasta – augšup kāpts vispirms pa bruģētu taku, tad to nomainījis virs zemes nedaudz pacelts metāla režģis, lai tādējādi nebojātu vidi. Tikai pašā kalna virsotnē bijis šķembu segums. Kostjuško nacionālajā parkā rastas iespējas nodarboties ar kalnu slēpošanu. Šim priekam daba atvēlējusi tikai pāris mēnešu. Tad apmēram 2000 iedzīvotājiem pievienojoties tāds pats skaits tūristu.
Laimoni saistījusi arī Tasmanijas sala, kas ir apmēram 7000 kvadrātkilometrus lielāka par Latviju, tur klimats ir nedaudz citādāks nekā Melnburnā un Sidnejā, bijis vairāk lietainu dienu, tomēr vajadzējis piesargāties, lai saulē neapdegtu, jo Austrālijas vidienē ēnā bijuši plus 38 grādi. Pie karstuma pamazām vajadzējis pierast, bet atvēsināšanās nolūkā – vērt kāda veikala vai viesnīcas durvis, kur ierīkoti gaisa kondicionieri.
Pārsteidzoša bijusi pastaiga virs koku galotnēm un eikaliptu mežā speciāli izbūvētas takas, kāpnes un platformas dabas vērošanai līdzīgi kā to dara koalas. Sajūsmu raisījušas sarkanās klintis, okeāna ceļš, lielie koraļļu rifi un Zilie kalni.
“Zilie kalni atrodas netālu no Sidnejas. Savu nosaukumu tie ieguvuši tāpēc, ka no kokiem izgaro ēteriskās eļļas, gaiss vairs nav tik dzidrs, veidojas zilgana dūmaka, kas ietver kalnus. Lai labāk apskatītu zemūdens pasauli, izmēģināju snurkelēt (peldēšana ar trubiņu un sejas masku zem ūdens) un niru ar akvalangu piecu līdz septiņu metru dziļumā.”
Ir daudz ieceļotāju
Austrālijas vēsture ir cieši saistīta ar Lielbritāniju, tāpēc popularitāti nav zaudējusi arī tās karaliene. Lielākajās pilsētās dzīvo daudz ieceļotāju, kas Austrālijā mīt no paaudzes paaudzē. “Alisspringsas pilsētiņā redzējām arī aborigēnus, kas nelabprāt ļaujas fotografēties. Vispirms ir jāprasa atļauja. Viņiem vairs nav iespējams dzīvot dabīgā vidē, tāpēc daļa aborigēnu labprāt iedzer. Sidnejā grupa aborigēnu tūristiem sniedza nelielu koncertu. Austrālijā šobrīd mīt apmēram
350 000 aborigēnu, kādreizējo 800 000 vietā,” stāsta Laimonis. Viņš pārliecinājies, ka Austrālijas vidienē sadzīves apstākļi ir apgrūtināti – liels karstums, sausums, smiltis, ne visur pieejams ūdens, tomēr tie, kas tur dzīvo, protot pārtiku rast arī dabīgajā vidē.
“Austrālieši salīdzinājumā ar mums vairāk pelna, bet maksā lielākus nodokļus, dārga ir veselības aprūpe, augstas preču cenas. Ievēroju, ka viņi gandrīz nelieto alkoholu. Ja kāds to dara, tad tie ir tūristi,” pārliecinājies ceļotājs.
Nogaršo eksotisku gaļu
Eksotikas netrūcis arī austrāliešu ēdienkartē, ja vien tūristi tam ļāvušies. Laimonis nobaudījis ugunskurā ceptus baltus, apmēram piecus centimetrus garus pirksta resnuma kāpurus, kas atrodami koku saknēs. Tie garšojuši pēc riekstiem. Bijusi izdevība nogaršot arī ķengura un kamieļa gaļu, kas, papildināta ar dažādām garšvielām un īpaši sagatavota, nešķitusi slikta. Ne visur tā bijusi ēdienkartēs, bet porcija maksājusi dārgi.
“Tikām brīdināti nedzert ūdeni no ūdenskrātuvēm, ja tas ir caurspīdīgs un ļoti tīrs. Tas liecinot, ka ūdenim ir kāds ķīmisks piejaukums, kas iznīcinājis visus mikroorganismus. Protams, nogaršojām arī augļus, tur daudz ir tādu, kas nopērkami arī pie mums. Garša gan atšķiras,” saka Laimonis. Viņš nenoliedz, ka labprāt vēl kādreiz mērotu tālo un dārgo ceļu uz Austrāliju, jo tai piemīt vienreizējs burvīgums.
***
Austrālija
– Kopējā platība: 7,63 miljoni kvadrātkilometru. Kopā ar Tasmaniju un piekrastes salām – 7,7 miljoni kvadrātkilometru.
– Iedzīvotāju skaits: 23 miljoni. Ir viena no retāk un nevienmērīgāk apdzīvotajām valstīm pasaulē.
– Austrālijas pirmiedzīvotāji: aborigēni, kas dalījās apmēram 500 ciltīs, tās valodas un rases ziņā bija izolētas no citām pasaules tautām.
– Valoda: angļu.
– Naudas vienība: Austrālijas dolārs.
– Valsts iekārta: konstitucionāla monarhija. Valsts galva – Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators. Faktiski viņa funkcijas veic Ministru kabinets.
– Galvaspilsēta: Kanbera.
– Lielākā pilsēta: ņemot vērā iedzīvotāju skaituSidneja.
