“Esmu bijusi pirmā, kas atbild cilvēku izmisumam, pirmā, kas paceļ klausuli un uzklausa cilvēku,” saka Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes dispečere Skaidrīte Ķirule.
“Esmu bijusi pirmā, kas atbild cilvēku izmisumam, pirmā, kas paceļ klausuli un uzklausa cilvēku,” saka Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Gulbenes brigādes dispečere Skaidrīte Ķirule. Piektdien, 4.februārī, viņa devās izdienas pensijā, VUGD Skaidrīte nostrādājusi 20 gadus.
“No sākuma, kad sāku strādāt, baidījos, vai spēšu atbildēt. Ar laiku iemācījos izsaukuma laikā runāt īsi, konkrēti un saprotami. Iemācījos zvanītāju nomierināt un no viņa iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Viegli tas nav nācis. Tam, kas zvana, ir nelaime, izsaukums viņam ir ārkārtējs, un es to tā arī uztvēru,” saka Skaidrīte.
Viņas uzdevums bija pieņemt visus izsaukumus, kas saistīti ar ugunsgrēkiem un citiem nelaimes gadījumiem.
Arī pa mājas telefonu atbild: “Ugunsdzēsēji!”
Skaidrīte neslēpj, ka spriedzi izturēt 24 stundas diennaktī ir grūti. Kopš darbojas glābšanas dienesta numurs 112, zvanus saņem caurām dienām un naktīm.
“Ugunsgrēku ir salīdzinoši maz. Saņemam ātrās palīdzības izsaukumus, policijas, ko novirzām attiecīgajiem dienestiem. Zvana arī “maniaki”, es viņus tā dēvēju. Piezvana, runā muļķības, ākstās vai arī klusē. Īpaši daudz to ir piektdienās un sestdienās. Reiz saskaitīju diennaktī 40 bērnu zvanus, kas zvanīja uz glābšanas dienesta numuru izklaides pēc, bet ir daudz zvanu no cilvēkiem, kam tiešām notikusi nelaime,” saka Skaidrīte.
Viņa smej, ka reizēm, aizejot mājās pēc dežūras un atbildot privātajam zvanam, saka: “Ugunsdzēsēji!”. Nespējot atslēgties. Mājās guļot un dzirdot telefona zvanu, uzriez domās rodas uztraukums, kāds ir darbā.
Skumji aiziet no kolektīva
Kad Skaidrīte sākusi strādāt VUGD, viņa neesot domājusi, ka palikšana tur būs tik ilga. “Es neesmu “staigātāja”. Iepatikās darbs. 20 gadi ir pagājuši ļoti ātri. Kad atceros, labs laiks bijis. Ir nedaudz skumji aiziet prom – no kolēģiem, no ierastā darba ritma,” saka dispečere.
Gulbenes brigādē strādā piecas sievietes. Skaidrīte smej, ka ir jauki strādāt vīriešu kolektīvā. Laika gaitā ar visiem izveidojušās labas attiecības. Starp vīriešiem nevarot novecot, jo ir teikti komplimenti, ir no sirds lutināta.
“Tik daudz gadus esmu nostrādājusi, bet nevienā ugunsgrēkā uz vietas neesmu bijusi. Vienīgi mācību ugunsgrēkos. Kad vīri atbrauc no notikuma vietas, jautāju, kas bija, kā bija. Tas man jāzina darba procesam, jo jāinformē centrālais ugunsdzēsības punkts,” saka Skaidrīte.
Atpūtīsies un brauks ciemoties
Skaidrīte atzīst, ka katrs negadījums darbā ir bijis īpašs, viņa no visas sirds veikusi savus pienākumus.
“Iespējams, ka ir pieļauta kāda kļūda. Pašai man ir sajūta, ka ir darīts pats labākais,” saka Skaidrīte un piebilst, ka tagad viņa vairāk atpūtīsies. Strādās mājās, biežāk aizbrauks ciemos pie meitas, uz laukiem pie brāļa, bet, kad sailgosies pēc darba, ies ciemos pie ugunsdzēsējiem.
