Protesti pret degvielas cenu palielināšanos, ko aizsāka Francijas zvejnieki, kravas pārvadātāji, taksisti un lauksaimnieki, turpinās visā Rietumeiropā.
Protesti pret degvielas cenu palielināšanos, ko aizsāka Francijas zvejnieki, kravas pārvadātāji, taksisti un lauksaimnieki, turpinās visā Rietumeiropā.
Franču sabiedriskās domas pētījumu centrs ziņo, ka, lai arī radītas neērtības un milzīgi zaudējumi valsts ekonomikai, 88 procenti iedzīvotāju Francijā atbalsta streikotājus.
Protestu iemesls – degvielas cenas
Protesta akcijas uzsāka Francijas zvejnieki. Viņi bloķēja Buloņas ostu Lamanša piekrastē, protestējot pret straujo degvielas cenu pieaugumu. Zvejnieku arodbiedrību līderis Žaks Bigo paziņoja, ka viņu mērķis ir “atmodināt cilvēkus un pievērst viņu uzmanību šai problēmai.” Zvejnieki protestu akciju laikā izgāza tonnām sardīņu pie piekrastes pilsētu municipalitātēm. Ar jēlnaftas pasaules cenu kāpumu pēdējo 18 mēnešu laikā degvielas cenas Francijā augušas par 50 procentiem. Protestētājiem izdevās piespiest valdību zvejniekiem samazināt degvielas nodokli.
Zvejnieku panākumu iedvesmoti, protesta akcijas uzsāka Francijas autokravu pārvadātāji, taksisti un tūristu autobusu šoferi. Vēlāk viņiem pievienojās arī lauksaimnieki. Viņi bloķēja degvielas uzpildes stacijas un naftas pārstrādes uzņēmumus Francijā, radot krīzes situāciju degvielas sadales sistēmā. Protestu akciju dēļ lielākajās Francijas pilsētās samazinājās autobusu satiksme, atkritumu izvešana, bet vairākas aviokompānijas bija spiestas atcelt reisus. Francijas valdība apsolījusi kompensēt degvielas cenu kāpumu, un protesta akcijas tika pārtrauktas, 10.septembrī. Francijas laikraksti ziņo, ka vismaz viena nedēļa būs nepieciešama, lai uzpildes stacijās atjaunotu iztukšotos degvielas krājumus.
200 gadu
ilgas tradīcijas
Franči nenoliedzami ir skaļākie un aktīvākie protestu akciju rīkotāji Eiropā. “Francijā jebkurš jebkurā laikā ir gatavs iziet demonstrācijās,” – tā kaimiņu tautu raksturo angļu žurnālisti. Francijā streiko visi: sākot ar šefpavāriem, kas ar olām un kūkām apmētā parlamenta ēku, beidzot ar zobārstiem un baņķieriem.
Streiku kustību stimulējošs faktors ir policijas kūtrums protestu akciju laikā un Francijas valdības biežā piekāpšanās streikotāju prasībām. “Rituāls vienmēr ir viens un tas pats – protestu akcijas, neērtības, sarunas, vēl protesti un izlīgums,” raksta BBC korespondents. Šķiet, vissvarīgākās šai procesā ir tradīcijas: franču tauta jau kopš Franču revolūcijas pieradusi savu nostāju paust nevilcinoties un ar milzīgu sparu.
Franču lipīgais piemērs
Francijā aizsākto protestu vilnis pārcēlies uz Beļģiju, Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Nīderlandi un Itāliju.
Anglijas ziemeļrietumo, Elsmirportā, 40 lauksaimnieku un kravu pārvadātāju aizšķērsoja ceļu uz “Shell” naftas pārstrādes rūpnīcu, bet jau nākamajā dienā viņus izklīdināja policija. Tomēr protesta akcijas plešas plašumā. Autokravu pārvadātāji un fermeri bloķējuši sešas naftas pārstrādes rūpnīcas, izraisot degvielas krīzi visā Lielbritānijā.
Pirmdien, 11.septembrī, vērienīgas demonstrācijas uzsāka Beļģijas kravas mašīnu, taksometru un autobusu šoferi, bloķējot Briseles centru un izvietojot pie Eiropas Savienības (ES) birojiem un valdības ēkām apmēram divarpus tūkstošu kravas mašīnu, taksometru un maršruta autobusu. “Arī Vācijā šoferi gatavojas protesta akcijām: viņi bloķēs lielākās maģistrāles,” informē ziņu aģentūras.
Eiropas valdības “izdara spiedienu”
Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz nemieriem, nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlas uzsākt Eiropas mēroga sarunas par rekordaugstajām naftas cenām. “Naftas cena pašlaik ir aptuveni 32 ASV dolāri par barelu. Steidzami nepieciešama saskaņota ES dalībvalstu rīcība…naftas importētājvalstīm šai jautājumā ir ietekme. Naftas cenas sasniegušas ne tikai importētājvalstīm nepieņemami augstu līmeni,” norādījis EK enerģētikas komisāres Lajolas de Palasio pārstāvis Žils Gantlē.
Tikmēr Lielbritānijas un Vācijas valdības paziņojušas, ka nepiekāpsies protestētājiem Arī Vācijas valdība norādījusi, ka nesamazinās nodokļus degvielai un nekompensēs cenu palielināšanos, kā to darīs Francija. Lielbritānija un Vācija uzskata, ka radušos situāciju jārisina kopīgi ar naftas eksportētājvalstīm.
Pagājušās nedēļas nogalē naftas eksportētāju valstu organizācija OPEC pēc ES, Āzijas un Klusā okeāna valstu spiediena pieņēma lēmumu palielināt naftas ieguvi līdz 800 tūkstošiem barelu dienā, lai varētu apturēt straujo naftas cenu celšanos un mazināt spriedzi patērētāju vidū.
