Dzirkstele.lv
Priekule ir pilsēta jaunajā Dienvidkurzemes novadā. Viens no pilsētas simboliem ir Priekules Ikars, kurš redzams arī bijušā Priekules novada ģerbonī. Otrs ievērojams simbols ir Zviedru vārti, kas redzami Priekules pilsētas ģerbonī.
Priekules novadpētniece Inga Raškova stāsta, ka Latvijā ir tikai divi Zviedru vārti – Rīgā un Priekulē. Priekules Zviedru vārti bijuši ar Gotlandes smilšakmenī kaltu baronu Korfu dzimtas ģerboni, sudraba lodi un maskaronu centrālajā vārtu fasādes daļā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvējuši draudīga izskata vairāk nekā divus metrus gari akmens sargzaldāti ar melniem zābakiem, zilām biksēm un brūnām jakām. Pirms Otrā pasaules kara bijis ticējums – ja vārtu sargzaldātiem nobučo nabu, tad šis cilvēks turpmākajā laikā piedzīvo laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējo meistaru darināti koka zaldātiņi. Vārti ir valsts nozīmes kultūras un vēstures piemineklis gan arhitektūras dēl, gan arī maskarona dēļ.
Vārti un tornītis
“Vai 1688.gadā vārtus cēla vai notika liela rekonstrukcija, tas vēl ir jautājums. Augšā tā bumba kādreiz esot bijusi no sudraba. Vai tā bija no tīra sudraba vai ar sudrabu aplikta, nav zināms. Malā bija no metāla kalti veidoti zviedru karavīru apģērbā izkrāsoti sargzaldāti. Pirmās Latvijas laikā tie vēl bija. Kad Latviju atjaunoja, tad izgatavoja divas figūras. Muiža bijusi tāda kā noslēgta zona. Kāpēc tie ir Zviedru vārti, grūti pateikt. Viens variants ir tas, ka tie vārti ir celti zviedru kara laikā. Vai nu arī tāpēc, ka Rēdernu dzimta ir zviedru izcelsmes – varbūt tur ir sakarība. Varbūt arī, ka tie ir kā piemiņa taisīta tiem zviedru iebrukumiem. Vienu no mūsu Korfiem tie zviedri sagūstīja, aizveda uz cietumu Grobiņā. Tad viņš atpirkās ar naudas summu,” stāsta I.Raškova.
Iekšā vārtos ir Korfu dzimtas koks, ko I.Raškova izveidojusi 2014.gadā. Viņa veikusi pētījumu “Priekules baroni Korfi 15.-20.gs.” un izpētījusi Korfu dzimtu 15 paaudzēs.
Netālu no Zviedru vārtiem skatu piesaista skaists tornītis. “Tornītis visdrīzāk būvēts kā skatu tornis. Iekšā tur nekā nav, nav grīdas, mēs nevaram viņu nekādā veidā izmantot. Toties trīs vai četrus metrus dziļš pagrabs bijis. Vēl daži vecie priekulnieki minējuši, ka, puišeļi būdami, esot līduši pazemes ejā vācu ieročus meklēt. Nu varbūt bija kaut kas līdzīgs ejām, bet ļoti iespējams, ka tornītis būvēts kā skatu tornītis, kur var uzkāpt pašā augšā. No turienes tolaik ir ļoti skaists skats bijis,” stāsta I.Raškova.
Lidojošais kalējs
Pakalnā lielceļa malā, kas ved uz Lietuvu, 17.gadsimtā uzcelta baznīca. Šai baznīcai ir sastība ar kādu nostāstu par kalēju zviedru Johansonu. 1670.gadā viņš esot apņēmies aizlidot līdz Skodas ciemam, par ko Priekules barons Korfs esot solījis samaksāt 500 zelta dukātus. Savukārt Grobiņas hercoga amtmanis par šādu ķecerīgu uzdrīkstēšanos solījis bezdievi iemest cietumā. Tomēr kalējs, būdams barona aizstāvībā, esot piestiprinājis sev lielus audekla spārnus un mazu kastīti pie krūtīm, kas tos saturējusi. Kalējs esot uzkāpis uz Priekules baznīcas bumbas, ko pats esot veidojis, pacēlies gaisā un nolidojis gandrīz divas verstis, līdz nokritis un salauzis kāju. Priekules Ikaru ļaudis gribējuši sodīt kā bezdievi, bet barons kalēju ņēmis savā aizstāvībā un rudenī eskorta pavadībā vedis uz Viļņu. Tomēr Grobiņas kapitāna jātnieki sagūstījuši kalēju. Viņš tiesāts kā burvis un velna sabiedrotais un sadedzināts.
I.Raškova stāsta, ka par Ikaru esot vairākas leģendas. Viena stāsta, ka viņš nolidojis ap 18 kilometriem, cita, ka 2 kilometrus. Bet visos variantos esot, ka viņš lauzis kāju un ticis sadedzināts.
Priekules muižas pils būvēta gadsimtu vēlāk nekā Priekules Zviedru vārti, vairākos avotos minēts 1797.gads. 19.gadsimta otrajā pusē pils tikusi atkārtoti pārbūvēta. Par arhitektu strādājis slavenais Makss Berči. Notikusi plaša pils pārbūve – izbūvētas parādes kāpnes, otrā stāva zāles izejas – balkons. Šobrīd pilī darbojas Priekules vidusskola.
1944.gadā Priekules apkaimē notikušas sīvas Kurzemes katla kaujas. Tad tika sagrauta Priekules baznīca, kas tāda arī nostāvēja visu padomju laiku. To sāka atjaunot tikai 1994.gadā ar ārzemju latviešu un vietējās draudzes atbalstu. Pie pilsētas atrodas lielākie Otrā pasaules kara brāļu kapi Latvijā ar vairāk nekā 23 000 apbedījumiem.
– Foto: Pārsla Konrāde
