Adulienas speciālās internātskolas 8.klases audzēknis Tālis Eiklons piedalījās ziemas Speciālajā olimpiādē Nagano, Japānā. Dodoties uz tālo, vien kartē redzēto zemi, Tālis nezināja, ka mājās atgriezīsies ar divām zelta un vienu sudraba medaļu.
Adulienas speciālās internātskolas 8.klases audzēknis Tālis Eiklons piedalījās ziemas Speciālajā olimpiādē Nagano, Japānā. Dodoties uz tālo, vien kartē redzēto zemi, Tālis nezināja, ka mājās atgriezīsies ar divām zelta un vienu sudraba medaļu.
Tālis zelta medaļu ieguva 5 un 10 kilometru slēpošanā klasiskajā stilā, bet sudraba medaļu – stafetē. Stafetē no četriem Latvijas komandas slēpotājiem Tālis devās trešais. Disciplīnu viņš uzsāka no trešās vietas, bet spēja pacelt komandu līdz pirmajai vietai, tomēr pēdējais slēpotājs pirmo vietu nenoturēja. Tālis juties spēcīgs starp citiem konkurentiem. 5 un 10 kilometru distancē Tālis apsteidza norvēģu un somu slēpotājus, turklāt garajā distancē otrās vietas ieguvējs no viņa atpalika vairāk nekā četras minūtes.
Treneris Tālim slēpes iegādājas Zviedrijā
Speciālajā olimpiādē startē cilvēki ar īpašām vajadzībām, arī pieaugušie. Šāda olimpiāde pirmo reizi rīkota 1963.gadā. Amerikas prezidenta Kenedija ģimenē bija slims, bet sportiski attīstīts bērns. Viņa dēļ arī organizētas pirmās sacensības. Latvijas pārstāvji šajās sacensībās pirmo reizi startēja, kad bija atgūta valsts neatkarība – 1991.gadā. 2003.gadā latvieši startēja Speciālajā vasaras olimpiādē Dublinā, Īrijā.
Adulienas speciālās internātskolas direktors Aigars Lasis, kas ir arī Latvijas izlases treneris, stāsta, ka 5 kilometru distancē klasiskajā stilā sacentās apmēram 40 sportisti. Paralēli vienlaikus ar klasisko stilu bija sacensības slidsolī.
“Slidsolī mums būtu sliktāki rezultāti. No pieredzes to zināju, tādēļ izvēlējos klasisko stilu. Tālim tajā bija labāki radītāji. Turklāt tur bija ideālas sliedes, mēs šeit, Latvijā, pa tādām nebijām braukuši. Priecājos, ka Latvija pārsteidza ar rezultātiem slēpošanā,” saka A.Lasis. Tālis sacensībās startēja ar labām slēpes, kuras treneris iegādājies Zviedrijā, bet trase bija tā pati, kurā 1998.gadā notika ziemas olimpiskās spēlēs Nagano.
Dodoties uz olimpiādi, bija jāiesniedz slēpošanas rezultāti, pēc tiem dalībniekus iedalīja grupās. Tomēr Nagano pirms sacensībām vēl notika priekšsacīkstes, lai olimpiādes rīkotāji pārliecinātos, ka kāds dalībnieks nevēlas iekļūt vājākā grupā un negodīgi iegūt medaļu. Tālis startēja stiprākajā grupā. Salīdzinoši var minēt, ka vājākā grupā dalībnieki slēpoja tikai 25 metrus.
Izvēlas tradicionālu Japānas viesnīcu
Olimpiādes dalībniekiem bija izvēle dzīvot Eiropas līmeņa viesnīcā vai tradicionālā japāņu viesnīcā. Tālis un Aigars izvēlējušies japāņu mītni. “Tur nevar staigāt ar ielas apaviem, jāguļ uz paklājiem, spilveni pildīti it kā ar zirņiem. Cieta gulēšana, bet man patika,” saka Tālis.
Tad sportists atklāj, kādas sajūtas radījusi Japānas daba. “Pieej viesnīcā pie loga un skaties. Sajūta it kā pie loga pielikta glezna. Daba kā uzzīmēta. Tik skaista. Krasas atšķirības – ziedoši ķirši un sniegs trīs metru biezs. Šī sajūta man deva stimulu distancē atdot visus spēkus,” saka Tālis.
Viesnīcā viņi pārliecinājušies, kā vienuviet satiekas 17. un 23.gadsimts. Tas redzams kaut vai tualetē. “Līdz turienei var aiziet ar savām čībām, bet tualetē ir jāpārģērbj citas čības. Turklāt tur iespējams izmantot divu veidu podus – tādus, kādi savulaik bija armijā, un kompjuterizētu podu. Kontrasts šausmīgs. Katrā viesnīcā ir karstie geizeri. Mazgāšanās procesam ir savi noteikumi. Dod lielu un mazu dvieli, ar švammi nemazgājas, tikai ar mazo dvieli. Tikai pēc nomazgāšanās drīkst iet baseinā,” par redzēto stāsta Aigars.
Viņi pilsētā Otari kalnu aizā ciemojās trijās skolās. Vienā mācījās 130 bērni, otrā – 34, bet trešajā – 16 bērni. Aprīkojums arī mazajās skolās ir tāds pats kā lielajā. Tālis stāsta, ka meitenes bijušas formas tērpos, draudzīgas, bija iemācījušās dažas latviešu pieklājības frāzes, savukārt latviešiem mācīja japāņu vārdus. Tālis tos vēl atceras.
Par ko Japānā bija jābrīnās
Aigars smej, ka Japānā pārliecinājies – ir cilvēki un sievietes. “Tas izpaužas visur. Mazā vakara pieņemšanā kungiem līdzi bija sievas. Kad aicināja pie galda, sievas vairs nekur nemanīja. Kad bankā mainīju naudu, manīju, ja bankas darbinieks ir vīrietis, tad sieviete paklanās un tikai tad runā. Ja sieviete ir bankas darbiniece, arī tad viņa klienta priekšā piecelsies, paklanīsies un tikai tad sāks apkalpot. Sievietes alga ir 30 līdz 40 procentus mazāka nekā vīrieša alga,” saka Aigars.
Viņam radusies sajūta, ka viss ir šaurs un saspiests. Cilvēki mazi. Viesnīcā durvis apmēram 1,80 metru augstumā. Garākiem cilvēkiem ieejot jāsaliecas.
Šajā olimpiādē dalībnieki sacentās interesantā sporta veidā – skriešanā pa sniegu . Šis sporta veids aizgūts no Kanādas indiāņiem – ar tenisa raketēm līdzīgām slēpēm skrien pa sniegu. A.Lasis sarunājis, ka kanādieši Adulienas bērniem atsūtīs inventāru, viņš ir iecerējis arī Latvijā trenēt bērnus šajā sporta veidā un pat rīkot sacensības.
Tālis nolēmis 5 kilometru distancē gūto zelta medaļu atdot skolas muzejam. Lai paliekot par piemiņu, kā viņš 89 valstu konkurencē spējis būt pirmais.
“Kad man bija jābrauc mājās, gribējās raudāt. Tur bija tik labi, cilvēki bija tik draudzīgi,” puisis piebilst. Žēl, ka Japāna atrodas 13 stundu lidojumā no Latvijas.
