Līdz 9.janvārim Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju birojā izvērtē zemnieku priekšlikumus lauksaimniecības demonstrējumiem.
Līdz 9.janvārim Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju birojā izvērtē zemnieku priekšlikumus lauksaimniecības demonstrējumiem. Pēc to pieteikuma katrā rajonā apstiprina piecas vai sešas tēmas. “Katrai zemnieku saimniecībai, kas sagatavo demonstrējumus, piešķir apmēram 200 latu. Tas nav daudz, taču galvenā ir iespēja vairāk strādāt konkrētā jautājuma izpētē. Var izvērtēt, ko un kā labāk darīt,” stāsta Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite. Pagājušajā gadā bija demonstrējumi ganību atjaunošanā un zirņu audzēšanā bez balstauga, bet lielāko zemnieku interesi izraisījuši demonstrējumi ogu audzēšanā.
Izvēlas netradicionālas metodes
“Zemnieku interese par tradicionālās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm ir zudusi. Tajās izmaksas ir lielas, bet peļņa maza. Tāpēc zemnieku saimniecības rosinām eksperimentēt. Par demonstrējumiem zemnieki saņem atlīdzību, jo tie ir subsīdiju mācību programmas daļa. Ieguvēji ir tie, kas sagatavo demonstrējumus, jo viņi izmēģina un salīdzina darba rezultātus,” atzīst V. Kaparšmite.
Viņa nevēlas minēt šīgada demonstrējumu tēmas, kamēr tās nav apstiprinātas. “Paredzams, ka viens demonstrējums būs par dārzeņu audzēšanu. Ir daudz firmu, kas piedāvā dārzeņu sēklas. Vajadzētu izmēģināt, kuras labāk dīgst Alūksnes rajonā,” uzskata V.Kaparšmite. Ir pieteicies zemnieks, kas veidos augļu dārzu, iestādot rindu pundura, rindu puspundura un rindu lielo ābeļu šķirnes.
“Varēs salīdzināt, kas mūsu apstākļos ir piemērotākas un ražīgākas, kas ir izturīgākas pret slimībām,” norāda V.Kaparšmite. Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja ieinteresējusies arī par Latvijas saldo ķiršu šķirnēm. Viņa atzīst, ka ne jau visas augs Alūksnes apkārtnē, bet nav vajadzības mūsu saldos ķiršus aizvietot ar Ukrainas čerešņu. Cels ogu un augļu saldētavu
Gaujienas pagasta zemnieku saimniecības “Cūkašķi” īpašniece Lauma Lāce salīdzināja upeņu šķirnes ‘Tritons’, ‘Zagadka’ un ‘Ojubīns’. L.Lāce audzē upenes apmēram vienā hektārā, bet pirmo ogu ražu deva viena trešā daļa no platības. Viņa novāca pāris simtus kilogramu ogu. Tirgū tās bija grūti pārdot, jo pircēji neticēja, ka tik lielas upenes ir audzētas Latvijā. “Zemnieku interese par šo demonstrējumu bija liela. Lai iedrošinātu ogu audzētājus, šādi demonstrējumi turpināsies arī šogad,” akcentē V.Kaparšmite.
Pēc upenēm un avenēm ir liels pieprasījums. L.Lāce uzskata, ka labākā upeņu šķirne ir ‘Tritons’, un tās stādījumus vēl palielinās. “Tā ir ražīga un izturīga pret slimībām. Taču hektāra platībā ogas ar rokām nevar nolasīt. Tāpēc ir jādomā par ogu audzētāju kooperatīva veidošanu, lai varētu iegādāties ogu novācāmo kombainu, zāles pļāvēju un citas lietas,” norāda V.Kaparšmite. Augļkopju asociācija saviem biedriem nodrošina lētus stādus un iespēju realizēt ogas un augļus. Tā piegādā arī visu jaunāko informāciju par ogu un augļu audzēšanu. L.Lāce apguva pieredzi upeņu un dzērveņu audzēšanā Polijā.
Pazīstamā dzērveņu audzētāja Gundega Savuškina meklē domubiedrus. Viņa iecerējusi Gaujienā veidot ogu un augļu saldētavu produkcijas glabāšanai. Ja mūsu zemnieki grib konkurēt ar citu valstu ogu un augļu audzētājiem, ir jāsāk pierast pie prasībām, ko izvirza Eiropas Savienība. Augļiem un ogām ir jābūt vienveidīgiem pēc formas, lieluma un krāsojuma, kāds noteikts attiecīgai šķirnei.
Dzērvenes prasa ieguldījumus
Apmēram 100 interesentu no Balvu, Gulbenes un Alūksnes rajona piedalījās seminārā, kurā iepazinās ar Gundegas Savuškinas demonstrējumu par dzērveņu šķirņu ienākšanās laiku. “Gundega Savuškina bija ieinteresēta veikt eksperimentu un šogad to turpinās. Apmēram hektāra platībā viņa novāca pirmo dzērveņu ražu, ir apmierināta,” uzsver V.Kaparšmite. Pagājušais gads bija nelabvēlīgs dzērvenēm, jo salnas purvos “nokoda” ogu ziedus. G.Savuškina savus dzērveņu stādījumus apmēram septiņos hektāros aizsargā ar laistāmām iekārtām. Tās izsmidzina lietus miglu.
G.Savuškina ir pirmā Latvijā, kas pievērsusies dzērveņu audzēšanai purvos. “Latvijas zinātnieki bija izstrādājuši metodi dzērveņu audzēšanai tīrumā. Un tā gandrīz izpostīja stādījumus purvā. Gundega Amerikā apguva pieredzi audzēt ogas kūdras purvā. Tagad viss ir kārtībā, bet viņa nevienam nenovēl savu pieredzi,” stāsta V.Kaparšmite. Lai dzērveņu stādījumi nebūtu atkarīgi no salnām un sausuma, G.Savuškinai bija ogu purvā jāiegulda lieli līdzekļi. Ir izrakti dīķi dzērveņu apūdeņošanai. Tām nepieciešams arī mēslojums. “Ogas ir lielas un skaistas. Bet garša tām ir pavisam citāda, nekā esam pieraduši baudīt purvā lasītājām ogām,” secina V.Kaparšmite. Viņa atzīst, ka Gaujienas purvā ir izdarītas fantastiskas lietas.
Domas par dzērveņu audzēšanas plusiem un mīnusiem dalās. Atšķirīga pieredze ir Daugavpilī un Ventspilī. Inčukalnā dzērvenes purvā audzējot bez līdzekļu ieguldījuma. “Ja grib dzērveņu ražu katru gadu bez riska, tad nevar vienkārši cerēt un gaidīt,” atzīst V.Kaparšmite. Demonstrējuma laikā ir iespēja izzināt un izvērtēt, kas un kā darāms, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Un ir saprotams, ka dažādās vietas tas var būt atšķirīgs.
