Tuvojoties pavasarim un mācību gada beigām, 12.klases beidzēju prātus sāk nodarbināt domas par turpmāko dzīvi.
Tuvojoties pavasarim un mācību gada beigām, 12.klases beidzēju prātus sāk nodarbināt domas par turpmāko dzīvi.
Lielākā daļa jauniešu pēc vidusskolas absolvēšanas mēģina iestāties augstskolās, cerot, ka pēc tam viņiem izdosies atrast iegūtajai profesijai atbilstošu un labi apmaksātu darbu, tomēr viņiem nākas saskarties ar dažādām problēmām vēl pirms studijām. Jaunietim, kurš tikko iznācis no skolas sola, ir jāizdomā, kāda viņam būtu piemērotākā profesija, kas sagādātu prieku visai dzīvei un, protams, pēc augstskolas absolvēšanas nerastos problēmas, meklējot darbu.
Nereti problēmas rodas arī tad, kad izdarīta svarīgā izvēle, jo bieži vien plānus sākt studijas vēlamajā specialitātē izjauc lielais konkurss vai arī milzīgā studiju maksa, kas kļūst arvien lielāka (par izglītības kvalitāti gan nevarētu teikt to pašu – to atzīst daudzi jaunieši) un šobrīd daudzu studētgribētāju vecākiem tā vairs nav pa kabatai. Kā risinājumu šai problēmai piedāvā studiju kredītu, bet arī tad vēl jāsameklē maksātspējīgs galvotājs, kurš nepieciešamības gadījumā spēs samaksāt studenta parādsaistības ar banku. Daudzi jaunieši izvēlas studijas apvienot ar darbu, bieži vien strādājot arī pa naktīm, lai paši varētu nopelnīt naudu studiju maksas segšanai. Tas savukārt neapmierina pasniedzējus, jo, viņuprāt, tādējādi cieš izglītības kvalitāte. Tomēr arī tā ir iespēja rūpēties par savu nākotni. Ja students spēj sekmīgi nokārtot mācību priekšmetos paredzētos pārbaudījumus, kādēļ liegt viņam iespēju strādāt.
Parasti vislielākās problēmas sākas pēc studijām. Latvijā 49 procenti izglītības iestāžu absolventu dzīves laikā ir spiesti mainīt profesiju jeb pārkvalificēties. Līdz šim Valsts nodarbinātības aģentūras apkopotie dati liecina, ka 2004.gada 1.oktobrī bezdarbnieku uzskaitē reģistrēti 1127 izglītības iestāžu absolventi, kuri izglītības ieguvi pabeiguši
2003./2004.mācību gadā. Pēdējo četru gadu laikā ir palielinājies augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits, pēdējā gada laikā – pat par 55 cilvēkiem.
Vai ir pieļaujams, ka jauns speciālists nevar iekļūt darba tirgū? Valdība uzskata, ka šādas situācijas pamatā ir absolventu zināšanu neatbilstība darba tirgum, kā arī tas, ka darba tirgus attīstības prognozēšanā nav ņemtas vērā valsts tautsaimniecības tendences, tādēļ valstij nepieciešams definēt skolām savu pasūtījumu, lai būtu zināms, kādi speciālisti nepieciešami un kurās jomās jau ir speciālistu pārprodukcija. Iespējams, tas ir pareizi, tomēr katram ir sava sapņu profesija, nez vai kāds gribētu apgūt ne īpaši tīkamu profesiju, lai tikai pēc tam varētu atrast darbu un nodrošināt iztikas līdzekļus sev un ģimenei.
