Šogad pensija tiks indeksēta par 0,33 procenti un tas notiks jau oktobrī.
Šogad pensija tiks indeksēta par 0,33 procenti un tas notiks jau oktobrī. Vidējā pensija līdz ar to palielināsies par 19 santīmiem.
Tomēr daļai pensionāru, kas pensijā ir devušies no 2000.gada 1.aprīļa, pensija netiks indeksēta vispār. Tas ir saistīts ar pašreizējo deflāciju, kā arī pensiju indeksācijas principa nomaiņu.
Kas ir pensiju indeksācija?
Pensiju indeksācija nav pensijas pielikums. Tās mērķis ir nevis garantēt ikgadēju pensijas palielinājumu, bet gan aizsargāt pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma. Pašreiz pensijas Latvijā tiek indeksētas ar patēriņa cenu indeksu. Īpaši svarīga šāda indeksācija bija reformas sākuma gados, kad inflācija vēl bija ļoti augsta. Pēdējos gados Latvijā vērojams zems inflācijas līmenis. Piemēram, 1995.gadā, kad tika izstrādāts jaunais pensiju likums, patēriņa cenas attiecībā pret iepriekšējo gadu bija pieaugušas par 25 procentiem, bet 1999.gadā tikai par 2,4 procentiem. Savukārt šovasar pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenas pat ir samazinājušās par 0,8 procentiem.
Kā pensija tiek indeksēta?
Kopš 1997.gada pensiju indeksāciju veica “avansā”, t.i., tika prognozēta, kāda būs inflācija, un atkarībā no šīs prognozes tika indeksēta pensija. Tādējādi pensionārus jau iepriekš nodrošināja pret pirktspējas samazināšanos nākamajos mēnešos. Pensiju indekss balstījās uz Finansu ministrijas prognozēm. Taču šādās prognozēs nav iespējams garantēt absolūtu precizitāti. Prognozētās patēriņa cenu izmaiņas, uz kuru pamata tika noteikti indeksi, regulāri atšķīrās no faktiskajiem rādītājiem. Vairākumā gadījumu pensijas tika palielinātas par daudz, līdz ar to nākamajā indeksācijā indekss bija atkal attiecīgi jākoriģē. Savukārt pagājušajā indeksācijā patēriņa cenu pieaugums par laika periodu no 1999.gada oktobra līdz 2000.gada martam bija novērtēts par zemu. Tā rezultātā šā gada indekss ir jākoriģē un jāpalielina virs faktiskā.
Tāda pensiju indeksācijas prakse, kuras pamatā ir prognoze par inflāciju, sevi neattaisno un būtībā ir zaudējusi savu nozīmi. Tādēļ valdība sāk pensiju indeksāciju, to saistot ar patēriņa cenu indeksu par pagājušo periodu.
Kāpēc daļai pensijas indeksēs?
Tieši šā gada oktobra indeksācijā notiek pāreja no prognozētā indeksa uz faktisko. Tādēļ šogad indeksācija visiem pensionāriem nebūs vienāda. Tie pensionāri, kuriem pensija bija piešķirta jau agrāk, t.i., kuriem iepriekšējā indeksācijā tika piemērots prognozētais patēriņa cenu indekss par laika periodu līdz 2000.gada martam, pensijas tiks indeksētas. Bet tiem, kas pensijā ir devušies pēc šā gada 1.aprīļa, t.i. tiem, kuriem netika piemērots prognozētais indekss, indeksācija netiks piemērota. Faktiskās deflācijas rezultātā šiem pensionāriem pensija būtu pat jāsamazina par 0,8 procentiem. Tādā gadījumā vidējā pensija samazinātos gandrīz par 50 santīmiem. Taču pensijas, protams, netiks samazinātas. Tātad no 643 tūkstošiem pensionāru apmēram 10 tūkstošiem šogad pensijas vispār netiks indeksētas sakarā ar deflāciju.
Pensionāriem, kas pensionējušies līdz šā gada 1.aprīlim, pensijas tiek indeksētas tikai tādēļ, ka iepriekšējais indekss bija noteikts par zemu. Korekcijas rezultātā šiem pensionāriem pensijas pieaugs par 0,33 procentiem. Ja prognozes būtu bijušas precīzas, indeksācija šā gada oktobrī vispār nenotiktu.
Kā pensijas
pieaugs nākotnē?
Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu indeksācija notiks regulāri reizi gadā, indekss turpmāk ņems vērā cenu pieaugumu 12 mēnešos. Kā prognozē Finansu ministrija, patēriņa cenas nākamajos gados pieaugs vidēji par 3,5 procentiem gadā. Tas nozīmē, ka pensijas indeksācijas procesā nedaudz pieaugs.
Jāatzīmē, ka patēriņa cenu indekss kā vienīgais koeficients pensiju indeksācijā bez šā gada indeksācijas tiks lietots vēl tikai vienu reizi – 2001.gada oktobrī.
Nākamais solis, kas paredzēts likumā “Par valsts pensijām”, ir, sākot ar 2002.gadu, indeksēt pensijas, ņemot vērā gan cenu, gan arī vidējās algas pieaugumu valstī. Šāda indeksācija ne vien kompensēs pirktspējas samazināšanos inflācijas dēļ, bet arī nodrošinās pensiju reālo pieaugumu. Finansu ministrija prognozē vidējās algas reālo pieaugumu turpmākajos gados 4 līdz 5 procentu līmenī. Pagaidām tiek apsvērta iespēja no 2002.gada pensijas palielināt par ceturtdaļu no reālā algas pieauguma. Vēlāk paredzams, ka tiks ņemta vērā puse no vidējās algas reālā pieauguma.
Šobrīd Latvijā ir ļoti nelabvēlīga iedzīvotāju vecuma struktūra – uz 1000 darbspējīgajiem ir apmēram 380 pensijas vecuma cilvēku. Kā rāda statistika, strādājošo un pensijas vecuma cilvēku skaitliska attiecība pa gadiem svārstās, taču tai ir tendence pieaugt. Kā liecina prognozes, 2050.gadā šo skaitļu attiecība būs jau 1000 – 500.
Statistika liecina arī par to, ka pirmspensijas vecuma cilvēku vidū nav augsts bezdarba līmenis.
Var prognozēt pensiju
Līdz piektdienai, 29.septembrim, no pulksten 10.00 līdz 16.00 Labklājības ministrija rīko telefona akciju, kuras laikā cilvēki, kam nav pieejams internets, var prognozēt savu pensiju, piezvanot pa tālruni 7021692.
Telefona akcija tiek rīkota, ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi par pensiju aprēķināšanu, izmantojot vecuma pensijas aprēķināšanas kalkulatoru.
