Reiz, studentu gados, kopmītnē bija mums tāds kārtīgs “kodiens” kārtīgā barā. Kad visi bija manāmi iesiluši, viens no klātesošajiem pavēstīja tādu joku: ja paņem lampiņu un iebāž to mutē ar cokolu uz āru, tad izvilkt to no rīkles vairs neesot iespējams.
Reiz, studentu gados, kopmītnē bija mums tāds kārtīgs “kodiens” kārtīgā barā. Kad visi bija manāmi iesiluši, viens no klātesošajiem pavēstīja tādu joku: ja paņem lampiņu un iebāž to mutē ar cokolu uz āru, tad izvilkt to no rīkles vairs neesot iespējams. Visi pasmējās par to, taču noticēja. Nenoticēja tikai Zigis.
Nākamajā dienā, izskrūvējis koridorā lampiņu, Zigis nolēma to lietu izmēģināt. Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem lampiņa šim mutē tomēr ielīdusi. Taču ārā vairāk nekā – nenāk un viss. Zigis sēž uz gultas malas un nezina, ko darīt. Istabā ieveļas Andris, Ziga kaimiņš, un redz: sēž draugs viss asarās ar nesaprotamu stroķi mutē. Uz visiem jautājumiem atbildē tikai nesakarīga murdoņa. Galugalā Zigis visu savu sāpi izlicis uz papīra. Sākuši abi domāt, kā to lampiņu dabūt ārā: sasit bīstami, var sagriezties. Uz konsīliju saskrēja visa kopmītne. Beigās viens ieteica braukt uz slimnīcas ķirurģisko nodaļu.
Slimnīcā Andris, Ziga draugs, izstāstījis visu notikušo dežūrējošam ārstam. Tas, jauns puika, skatās, nezina, ko iesākt. Beigu beigās atnācis kāds pieredzējis ķirurgs, kas teicis, ka tādu brīnumu savā ilggadējā praksē redzot pirmo reizi un ka varbūt būšot nedaudz sāpīgi. Ķirurgs uzspiedis kaut kādam punktam Ziga ģīmī, izņēmis žokli no eņģēm, un nelaimīgā lampiņa tikusi izņemta.
Lai žokļu muskuļi nostiprinātos, tie tikuši apsaitēti. Mājās nācies braukt ar taksometru. Šoferis pa ceļam sācis interesēties, sak, kur puika pa kaklu norāvies. Andris šoferim visu atgadījumu tad nu izstāstījis. Taksists nenoticējis, pat apvainojies, sak, šmauc vecu vīru. Pēkšņi puikas pat acis paplikšķināt nav paspējuši, kā šoferis no cimdu kastes izvilcis lampiņu un…žvik! mutē iekšā.
Tad nu šis arī noticējis. Apturējis mašīnu un ar žestiem prasījis palīdzēt. Nācies braukt atpakaļ uz slimnīcu. Zigis ar Andri, kā jau pieredzes bagāti, braukuši līdzi.
Slimnīcu vairs nav varējuši pazīt. Kņada kā tirgus laukumā. Gribējuši tikt pie tā paša ķirurga, taču pie kabineta esot stāvējis vesels cilvēku pūlis.
Šie nu tad prasījuši, kas noticis. Ķirurgs sev mutē bija iebāzis lampiņu….
Izmantots no ass.lv
