Ne velti mēdz teikt, ka cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Pavasarī pār pasauli valda mīlestība.
Ne velti mēdz teikt, ka cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Pavasarī pār pasauli valda mīlestība. Vai arī cilvēku sirdis kļūst atvērtākas? Ko par šo tēmu saka astroloģija, vai pēc zvaigžņu, pēc planētu stāvokļa ir iespējams izskaitļot laimīgu mīlestību?
Nereti pēc daudzsološa iesākuma cilvēku mīlas saites tomēr irst. Kāpēc tā notiek? Par to “Dzirksteles” saruna ar astrologu Vladimiru Hermani.
Cik liela nozīme ir cilvēku saderībai mīlestības attiecībās un vai šo saderību vai nesaderību var iepriekš prognozēt?
Jā, astrologa padoms noteikti noderēs, lai apjaustu, vai cilvēki sader kopā un kā viņiem jāpilnveido sevi un pāra savstarpējās attiecības, ja par spīti pretrunām jūtas ir stipras un ir vēlēšanās palikt kopā. Astroloģija piedāvā noteiktu tehnoloģiju, kā regulēt pāra attiecības. Taču ir gadījumi, kad diviem cilvēkiem kategoriski neiesaka atrasties vienam otra tuvumā.
Manā praksē bija gadījums, kad pēc padoma atnāca jauns pāris. Viņi vēlējās precēties, kaut arī vecākiem bija iebildumi. Izstudējot jauniešu personiskos horoskopus, salīdzinot tos, konstatēju zināmu nesaderību. Nācās atzīt, ka, visticamāk, šo cilvēku laulībai nav lemts ilgs mūžs. Viņi man nenoticēja. Teica, ka stipri mīl viens otru un tas nav apspriežams. Ņēmu viņu vēlmes vērā, mēs pēc zvaigžņu stāvokļa izvēlējāmies vislabvēlīgāko dienu laulības noslēgšanai. Runājām arī par to, kas jāielāgo pārim, veidojot savstarpējo saskarsmi, lai izvairītos no konfliktiem. Diemžēl pēc pusotra gada šī laulība tomēr tika šķirta.
Senais uzskats, ka nebūs laimīga tā laulība, kurai nav dota vecāku svētība, ir simtprocentīgi pareizs. Tā tas notiek jau tāpēc vien, ka vecākiem ir dzīves pieredze, viņi spēj prognozēt situāciju, skatās savu bērnu nākotnē. Es uzskatu, ka ideāla mīlestība ir tā, kad, pirmoreiz ieraugot iespējamo partneri, parunājot ar viņu, uzreiz ir sajūta – jādodas laulāties uz baznīcu. Ja ir šaubas jau sākumā, tā nav un nevar būt īsta mīlestība.
Cilvēcei īstas mīlestības etalons ir Romeo un Džuljeta. Viņu mīlestībai arī nebija vecāku svētības.
Neprātīga mīlestība… Monteki un Kapuleti ģimene bija pret šo savienību. Svētība nebija dota, bet mīlestība ir neizsakāmi liela…
Bībelē bauslis vēstī, ka mīlestībai uz Dievu ir jāstāv pāri visam. Pāri jebkurām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Romeo un Džuljetas mīlestība vienam pret otru bija tik visaptveroša, ka līdzinājās pielūgsmei. Jaunieši viens otram bija Dieva vietā. Liekas, kas var būt brīnišķīgāks?! Taču jāņem vērā, ka Romeo un Džuljetas savstarpējā pieķeršanās bija arī pirmā mīlestība abu mūžā. Pieredze liecina, ka pirmajai mīlestībai parasti nav lemts piepildīties. Tā sākas un beidzas nekā. Lielākoties tās ir platoniskas jūtas. Parapsihologi uzskata, ka tā ir lemts, lai cilvēks pirmo mīlestību uzdāvātu Dievam. Parasti, pirmo mīlas jūtu pārņemts, cilvēks neuzdrošinās iegūt mīlas objektu fiziski, tādējādi mēs it kā apliecinām augstāku spēku varu pār mums.
Vai astrologa praksē jums ir nācies satikt tikpat mīlošu pāri kā Romeo un Džuljeta?
Tas ir retums. Varbūt tāpēc, ka mēs, cilvēki, bieži vien mīlestību idealizējam. Nenoliedzami, mūsu ilūzijās, priekšstatos notiek mākslā apjaustā, literatūrā lasītā saskarsme…
Parasti dzīvē novēro divus mīlas attiecību modeļus. Vienā gadījumā pāra attiecībās savstarpējā pievilkšanās, emocijas ir tik spēcīgas, ka liekas – cilvēki nespēj dzīvot viens bez otra. Šāds attiecību modelis līdzi nes ciešanas, jo cilvēki jūt savstarpēju atkarību. Tas ir arī Romeo un Džuljetas attiecību modelis. Ar gadiem šādas attiecības nogurdina. Krīze iestājas pusmūžā. Cilvēkam sāk gribēties kaut ko citu – mieru, paļāvību, saskaņu. Gribas stabilitātes sajūtu. Tad daudzi saprot, ka meklē gluži citādu mīlestību un, iespējams, arī citu cilvēku. Un ir iespējams cits mīlas attiecību modelis…
… kad cilvēki neskatās viens otram acīs, bet raugās vienā virzienā?
Ne gluži tā. Tu piepeši sajūti, ka blakus šim cilvēkam jūties mierīgi un labi. Gribas būt blakus, kopā. It kā nav milzīgas kaisles, pārdzīvojumu, bet ir labi. Bieži vien cilvēki šādu attiecību modeli sākumā pietiekami nenovērtē, nesaista ar mīlestību, tāpēc nereti izšķiras, lai ar gadiem secinātu, ka ir palaiduši garām īsto laimi, pāra ideālo attiecību piepildījumu. Sapratne nāk ar dzīves pieredzi, ar psiholoģisko briedumu.
Un tomēr cauri laiku laikiem cilvēcei nav nekā ideālāka par Romeo un Džuljetas mīlestības stāstu…
Ikviens izvēlas, kādu mīlestību grib. Vai nu pastāvīgi izdzīvot jūtu sakāpinātību, ciest, mocīties greizsirdībā, vai arī izjust mieru un piepildījumu.
Tajā pašā laikā gribu uzsvērt, ka greizsirdība vienmēr ir postoša. Tā simtprocentīgi saārda mīlestību. Greizsirdība – tā ir agresija pret iespējamo konkurentu, pretinieku, citu partneri un ne tikai to. Ne velti saka, ka cilvēks var būt grizsirdīgs pat uz sētas stabu. Tas tāpēc, ka šīs jūtas ir visaptverošas. Greizsirdis var izdomāt, ko vien vēlas!
Ko darīt greizsirdības jūtu pārņemtajam?
Ir jāanalizē situācija. Parasti pie astrologa nāk, kad cilvēka izjūtas saskarsmē ar mīlas partneri ir kļuvušas mokošas. Parasti tādos gadījumos attiecībās jau ir iestājusies krīze. Nelaimīgais mīlētājs vēlas uzzināt, kā būs tālāk, vai šīs attiecības beigsies. Sieviete parasti grib zināt, vai šis ir pēdējais viņas vīrs (mīlas partneris), bet vīrietis, vai viņam nebūs citas sievas (mīlas partneres). Par to notiek saruna ar astrologu. Ja pāra attiecībās vēl ir saglabājusies kaisle, tad tā, visticamāk, būs jāizdzīvo, līdz nesaskaņas galīgi izšķirs. Var arī mēģināt apzināt problēmas un tās risināt. Dažreiz iespējams panākt vēlamo rezultātu.
Vai kādreiz astrologa padomu vēlas saņemt cilvēki, kuriem liekas pievilcīgi sava dzimuma partneri?
Pie manis šādi cilvēki nav meklējuši padomu, droši vien kautrējas. Sabiedrības attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem lielākoties ir agresīva. Baznīca orientāciju uz sava dzimuma partneri viennozīmīgi uzskata par grēku. Taču sabiedrībai ir jāsamierinās, ka līdzās ir netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēki. Kāpēc jāsamierinās? Tāpēc, ka šos cilvēkus nevar pāraudzināt. Radīsies vienīgi garīgas traumas. Ja cilvēkā astroloģiskā izpratnē ir izjaukts līdzsvars, var rasties homoseksuālas tieksmes. Nereti homoseksuāļi saka, ka jau bērnībā ir bijuši citādi, atšķirīgi. Viss ir sarežģītāk. Muļķīgi un aplami ir pieņēmumi, ka popkultūra, homoseksuālisma propaganda var ietekmēt jauniešus kļūt par gejiem vai lezbietēm. Viens gan ir skaidrs – jo garīgāks un inteliģentāks ir cilvēks, jo iecietīgāks viņš ir pret netradicionālās seksuālās orientācijas pārstāvjiem. Jāņem vērā, ka homoseksuāļiem nav viegli dzīvot.
No astroloģijas viedokļa – kāpēc cilvēki iemanto homoseksuālu orientāciju?
Ir teorija, ka par homoseksuāļiem kļūst greizsirdības dēļ. Tā var būt paša greizsirdība vai jūtas, ko kādreiz ir pārdzīvojuši vecāki, vecvecāki. Cilvēka organismā notiek pašregulācija. Greizsirdību izjūtam pret konkurentiem.
Lūk, kādas sievietes stāsts. Viņa piepeši sākusi izjust spēcīgu dzimumtieksmi pret draudzeni. Izanalizējot situāciju, noskaidrojās, ka šķietami homoseksuāli orientētā sieviete, kurai ir vīrs, ļoti baidās to zaudēt. Viņa ir greizsirdīga uz visām sievietēm, kas tuvojas vīram. Zemapziņas līmenī šī greizsirdība izpaužas kā agresija pret jebkuru citu sievieti. Ja šī agresija ir spēcīga, tad sieva neapzināti ir gatava enerģētiski satriekt jebkuru citu sievieti, kas atrodas viņas vīra tuvumā. Tas ir pārāk mokoši. Ar prātu šķietamās konkurentes sieviete iemīlēt nevar, tāpēc notiek seksuālās orientācijas maiņa. Viņa savdabīgā veidā iemīl agrāk nīstās konkurentes.
Līdzīgi var notikt, ja greizsirdība valda pāra attiecībās, kas gaida bērnu. Viņam nākot pasaulē, vecāku savstarpējo attiecību neatrisinātā problēma var izpausties kā homoseksuāla orientācija bērnā. Tas ir kā lāsts, kas sāk darboties jau kopš bērna dzimšanas brīža.
Kur ir izeja?
Nepieļaut agresijas krāšanos sevī. Pārvarēt greizsirdību, neienīst citus cilvēkus, necensties tos ietekmēt vai pat iznīdēt enerģētiskā līmenī par to vien, ka šie cilvēki nerīkojas tā, kā mums gribētos.
Nevar noliegt, ka daudziem radošiem cilvēkiem citādība ir ne tikai lāsts, bet arī Dieva dāvana. Savu iekšējo enerģiju, citādību viņi sublimē mākslā, radot šedevrus.
Vai cilvēks var būt viens un laimīgs?
Ir teiciens – liktenis piemeklē pat to, kas guļ uz krāsns. Proti, cilvēks neko nedara, lai kļūtu laimīgs. Viņa vietā pūlas liktenis. Ja ir lemts satikt īstu mīlestību, tas agri vai vēlu notiks. Zinu tādus gadījumos arī savā astrologa praksē. Cilvēki satiek īsto mīlestību pat tad, kad jau ir krietni pāri pusmūžam un kad vairs netic, ka tas varētu notikt. Kāda 42 gadus veca sieviete, kas reiz jau bija neveiksmīgi precējusies, savu liktenīgo 38 gadus veco vīrieti satika pēc tam, kad viņai šo mīlestību pareģoju. Šis vīrietis nekad nav bijis precējies, raksta doktora disertāciju, ir labi situēts. Viņi ir laimīgi.
Mēs katrs šajā pasaulē ienākam viens un aizejam viens. Dzīves laikā mēs it kā pretojamies tam, vēlamies piesātināt sevi ar citu cilvēku klātbūtni, kontaktiem, attiecībām, mīlestību, laimes sajūtu. Vai ir jātiecas pēc laimes? Varbūt, bet varbūt arī ne. Kāpēc ļaudis uzskata, ka uz klosteri dodas tie, kam neveicies mīlestībā? Tas ir maldīgs priekšstats. Gadās, ka cilvēks pusmūžā pamet ģimeni, pārtikušu dzīvi un dodas uz klosteri, jo vēlas būt vienatnē ar Dievu. Mīlestībai ir daudz seju.
Gadās, ka cilvēki gadiem ilgi ir pazinuši viens otru, bet nekas viņus nav saistījis. Pēkšņi viņi apjauš, ka starp viņiem ir mīlestība.
Arī tā gadās. Cilvēki draudzējas un pēkšņi apjauš, ka patiesībā ir iemīlējuši viens otru. Tas ir liktenis. Tieši šādu attiecību rezultātā cilvēki laulībā jūtas īsti laimīgi. Visbiežāk laulība izirst, ja partnerus galvenokārt vieno izteikta kaisle.
Vēl biežāk cilvēki vispār neprecas.
No astroloģijas viedokļa cilvēki nereģistrē savas attiecības baiļu dēļ. Baidās no negaidītiem pavērsieniem nākotnē. Astroloģijā eksistē mūžīgās vērtības – mīlestība, laulība, jūtas, griezsirdība un atkarība.
