Gulbenes pilsētas domes 21.aprīļa sēdē, apstiprinot suņu un kaķu turēšanas noteikumus, deputāti diskutēja par problēmām saistībā ar to ievērošanu pilsētā.
Gulbenes pilsētas domes 21.aprīļa sēdē, apstiprinot suņu un kaķu turēšanas noteikumus, deputāti diskutēja par problēmām saistībā ar to ievērošanu pilsētā.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka informēja, ka noteikumi būtībā nav mainījušies, tie atkārtoti jāapstiprina tāpēc, ka mainījusies situācija valstī. Kādreizējie Ministru kabineta izdotie noteikumi par suņu un kaķu turēšanu ir atcelti, spēkā ir stājies Dzīvnieku aizsardzības likums. Tajā ir runa par humānu attieksmi pret dzīvniekiem, taču nav reglamentēta suņu un kaķu turēšana. Tā tagad katrā administratīvajā teritorijā ir vietējās pašvaldības kompetencē.
Par trīs latiem
apliecība un žetons
Gulbeniešu pienākums ir SIA “Alba” norēķinu centrā Rīgas ielā 36a reģistrēt suņus, par to samaksājot 3 latus, bet par kaķa reģistrēšanu – latu. Pēc reģistrēšanas, suņa turētājs saņem reģistrācijas apliecību, bet sunim piešķir žetonu. Saimniekiem jārēķinās, ka katru gadu par suni pašvaldības nodevā jāmaksā divi lati, bet par kaķi – lats. Saimnieku pienākums ir regulāri savus dzīvniekus vakcinēt pret trakumsērgu. Suņus Gulbenē, kā nosaka pašvaldība, var vest pastaigā vienīgi ar kaklasiksnu, kurai piestiprināts žetons. Suns ir jāved līdz 1,5 metrus garā pavadā un ar uzpurni (izņemot dekoratīvos suņus un suņus, kas speciāli ir apmācīti invalīdu apkalpošanai).
Ir jāsavāc mīluļu ekskrementi
Pilsētā, vedot dzīvniekus pastaigā, saimniekam jāņem līdzi inventārs ekskrementu savākšanai (ja dzīvnieks tos atstāj ārpus vietām, kas paredzētas dzīvnieku pastaigām).
Deputāte Inese Stalīdzāne vaicāja, vai Gulbenē ir kāda speciāla pastaigu vieta suņiem. Prakse liecinot, ka par iecienītu pastaigu vietu ir kļuvis Spārītes parks. G.Stucka informēja, ka šāds 40×60 metru liels pastaigu laukums ir ierīkots sadarbībā ar SIA “Alba” Gulbenē, Blaumaņa ielā. Taču šis laukums esot vēl jāpilnveido. Par to, ka šajā vietā laukums var būt, savstarpēji vienojušies esot aptuveni 20 pašvaldības pieaicinātie gulbenieši, kas tur suņus. Laukuma izveidošanu līdz galam kavē līdzekļu trūkums. Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis uzskata, lai to līdz galam varētu iekārtot, cilvēkiem godīgi būtu jāmaksā pašvaldības nodeva par suņiem.
I.Stalīdzāne vaicāja, kas kontrolēs prasību par noteikumu ievērošanu pilsētā. V. Krauklis informēja, ka iespēju robežās kontroli veic policija, kas raksta administratīvos protokolus. Deputāti diskutēja arī par to, ka Gulbenē suņu saimniekiem būs jāpierod pie domas, ka ir jāsavāc savu mīluļu ekskrementi. To var izdarīt, iegādājoties speciālus šim nolūkam domātus maisiņus. G.Stucka informēja, ka pilsētas ielās plānots arī izvietot speciālas urnas, kurās varēs iemest maisiņus ar savāktajiem suņu ekskrementiem. Deputāts Jānis Ločmans gan iebilda, ka šāda veida iedzīvotāju, kas tur suņus, aktivitātes pilsētā līdz šim nav novērotas.
Suņu saimniekus aicina būt apzinīgiem
Sabiedriskajā transportā suņus drīkst pārvadāt tikai pavadā un ar uzpurni, bet kaķus un dekoratīvos dzīvniekus – konteineros un grozos. Obligāti ir jābūt līdzi dzīvnieka vakcinācijas apliecībai.
Ārpus telpām suņus ir atļauts turēt vienīgi piesietus vai izolētā teritorijā, izliekot pie ieejas uzrakstu – “Sētā suns”. Saimnieku pienākums ir nepieļaut dzīvnieka uzbrukšanas iespēju cilvēkam.
Par klaiņojošiem ir uzskatāmi suņi un kaķi, kas bez īpašnieka klātbūtnes atrodas uz ielas vai sabiedriskajā transportā. Klaiņojošus suņus neatkarīgi no to sugas, arī ar uzpurni un kakla siksnu ar tai piestiprinātu žetonu izķer un izolē ar pašvaldības ziņu. Šos klaiņojošos dzīvniekus eitanazē, ja 15 dienu laikā pēc noķeršanas tiem neatrodas saimnieki, kas var uzrādīt dzīvnieku vakcinācijas apliecības un gatavi samaksāt ar dzīvnieku notveršanu un turēšanu saistītos izdevumus. Ja notvertie dzīvnieki iepriekš nav vakcinēti pret trakumsērgu, tos pēc piespiedu novērošanas laika beigām nekavējoties iemidzina. Ja dzīvnieka īpašnieks ir noskaidrots, bet atsakās atgūt savu dzīvnieku, tad pēc eitanāzijas no saimnieka piedzen izdevumus.
G.Stucka informēja, ka viena klaiņojoša suņa noķeršana atbilstoši visām prasībām pašvaldībai izmaksā aptuveni 100 latus, viena kaķa noķeršana – 20 latus. Pašvaldības budžetā tam nauda vispār nav paredzēta. Deputāti vienojās, ka suņu un kaķu turēšanas sakārtošanai pilsētā ir vajadzīgi līdzekļi. Tos ir iespējams iegūt no šo dzīvnieku saimniekiem, ja viņi apzinīgi reģistrēs suņus un kaķus. Pašvaldībai sadarbībā ar policiju jākontrolē un jāsoda neapzinīgie suņu un kaķu turētāji.
