Pagājušajās brīvdienās divu Latvijas lielāko degvielas mazumtirgotāju SIA “Latvija Statoil” un SIA “Neste Latvija” degvielas cenu pazemināja par 4,9 santīmiem litrā, bet sākoties jaunai darba nedēļai, cenas atkal sasniedza iepriekšējo līmeni.
Degvielas cenas: neveidojas Latvijā.
Pagājušajās brīvdienās divu Latvijas lielāko degvielas mazumtirgotāju SIA “Latvija Statoil” un SIA “Neste Latvija” degvielas cenu pazemināja par 4,9 santīmiem litrā, bet sākoties jaunai darba nedēļai, cenas atkal sasniedza iepriekšējo līmeni.
Gulbenes pilsētas trijās degvielas uzpildes stacijās brīvdienās degvielas cenas nesaruka.
“Tā ir šo lielo firmu savstarpējā konkurence un cīņa par vietu Latvijas degvielas tirgū, kā arī divu spēcīgu kompāniju demonstrēšanās pārējo mazumtirgotāju priekšā,” uzskata akciju sabiedrības “Virši A” pārvaldnieks Kaspars Raģelis. Viņš domā, ka Latvijas degvielas tirgu ietekmē gan ārējie, gan iekšējie ekonomiskie apstākļi.
K.Raģelis secina, ka augstās degvielas cenas Latvijā nosaka divi galvenie faktori: naftas cenu palielinājums un lielo biržu cenu spēles.
Uz degvielas cenu kariem apņēmies reaģēt arī satiksmes ministrs Ainars Šlesers, aicinot valdību lemt par kontroles noteikšanu degvielas tirgū.
“Uzskatu, ka ministra ideja kontrolēt degvielas tirgu, pirmām kārtām, ir savu interešu aizstāvība. Nedomāju, ka ar to jānodarbojas valdībai,” domā K.Raģelis. Viņa vienīgais ieteikums ir: Latvijas iedzīvotājiem pelnīt vairāk naudas, jo gribas to atzīt vai ne, degvielas cenas būs citu Eiropas Savienības valstu līmenī. To pierāda arī citu degvielas tirgotāju aprēķini. Piemēram, ja naftas cena pasaulē sasniegs 105 ASV dolārus (56,7lati) par barelu, degvielas cena Latvijā būs 80 santīmi par litru.
Gulbenes pilsētā ir trīs degvielas uzpildes stacijas, kas iztirgo apmēram 15 līdz 20 tonnas degvielas dienā.
Degvielas uzpildes stacijām Gulbenes rajonā ir līgumi ar uzņēmumiem vai iestādēm, kas paņem konkrētu degvielas daudzumu un par to norēķinās vēlāk.
“Mums – degvielas tirgotājiem – nav izdevīgas augstās degvielas cenas, jo tādējādi ievērojami jāpalielina apgrozāmo līdzekļu apjoms. Šā iemesla dēļ no klientiem, kas ar “Virši A” parakstījuši līgumu par degvielas iegādi, prasām ātrāku samaksu. Uzskatu, ka šis ir ārkārtīgi grūts laiks degvielas mazumtirgotājiem,” saka K.Raģelis.
Nevēlas būt zaudētāji
Rekordaugstās degvielas cenas rada pamatotas bažas ne tikai degvielas tirgotājiem. Par to, kā izdzīvot, piemēram, diskutē uzņēmumi, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem. Iedzīvotājus satrauc autobusu biļešu cenu dārdzība un tamlīdzīgi.
Prognozē, ka maija sākumā atkal gaidāms jauns cenu palielinājums. Benzīns varētu kļūt dārgāks vēl par aptuveni diviem santīmiem, bet dīzeļdegviela – par aptuveni sešiem santīmiem.
“Degvielas cenas neveidojas Latvijā. Ir vismaz pāris ļoti lielas biržas, kur degvielu realizē lielā daudzumā. Uz izmaiņām naftas tirgū tās reaģē ātri, jo neviens nevēlas būt zaudētājs,” skaidro SIA “Gulbenes degviela plus” direktors Agris Libeks. Viņš joko, ka “arābu šeihi visu ir apzeltījuši un tagad visu grib apbērt ar dimantiem”.
Grūti izprast degvielas cenu pieauguma iemeslus. Vienīgais, pasaules tirgū ievērojami palielinājies pieprasījums pēc naftas produktiem,” uzskata A.Libeks.
Iespējams, ka to diktē arī Ķīnas un Indijas augošā ekonomika, kā arī Amerikas lielais degvielas patēriņš, radot situāciju, ka naftas ieguvējiem sāk trūkt jaudas “melnā zelta” ieguvei. Iemesls var būt arī peļņas ieguve.
Arī A.Libeks uzskata, ka cenu kāpums rada tikai zaudējumus, īpaši tiem, kas nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību, jo mazumtirdzniecības cenas nespēj sekot līdzi cenu svārstībām vairumtirdzniecībā. Arī savstarpējā konkurence neļauj mazumtirdzniecībā degvielas cenas mainīt ik pa stundai vai dienai.
“Ja cenas ir stabilas, tās ielāgo ne tikai klienti. Arī uzņēmums var aprēķināt, kādu līdzekļu apjomu atvēlēt tā attīstībai, kāda būs peļņa. Ja vairumtirdzniecības cenas diktē prasību maksu par degvielas litru palielināt mazumtirdzniecībā, to ne vienmēr gribas darīt, jo cenu palielinājums iespaido degvielas apgrozījumu. Diemžēl naudas apjoms cilvēku makos nepalielinās līdz ar degvielas cenām. Tas nozīmē, ja autovadītājs degvielas uzpildes stacijā uzreiz varēja iegādāties 20 litrus, tad šodien viņš bākā iepilda tikai 15 vai 10 litrus benzīna,” situāciju raksturo A.Libeks.
Nelegālie konkurē ar legālajiem
Cenu palielinājums veicina nelegālās degvielas ievešanu valstī. Vislabāk par to esot iespējams pārliecināties Balvu rajonā, kas atrodas tuvāk Krievijas robežai. Nav noslēpums, ka dārgāka attiecīgi kļūst arī “kreisās” degvielas cena. Pirms neilga laika litrs dīzeļdegvielas maksāja 35 santīmus, benzīns – 40 santīmus.
“Tāda nav vairs pat vairumtirdzniecības cena. Neviena naftas bāze degvielu par tādu cenu nevar nopirkt. Tas nozīmē, ka nelegālie degvielas tirgotāji ir spēcīga konkurence legālajām degvielas uzpildes stacijām. Tie, kas pie mums iepildīja benzīnu par latu vai diviem latiem, īpaši jaunieši, lai vakaros pavizinātos pa pilsētu, tagad pie mums praktiski nebrauc. Viņiem izdevīgāk iegādāties nelegālo benzīnu,” pārliecinājies A.Libeks.
Aprēķināts, ka cilvēks, kas aktīvi nodarbojas ar nelegālās degvielas ievešanu Latvijā, mēnesī var ievest apmēram četras tonnas un nopelnīt apmēram 500 latus.
A.Libeks atzīst, ka pirms gada neticējis nevienam, kas bildis, ka litrs benzīna var maksāt gandrīz 60 santīmus.
“Atgriežoties pie sākumā sacītā, ja mēs varētu prognozēt, cik nākotnē maksās litrs degvielas, strādāt būtu ievērojami vieglāk, bet diemžēl tā nav,” saka A.Libeks.
***
– Ja degviela maksātu 70 santīmus litrā, tad
– maize būtu dārgāka par 5 santīmiem,
– mazie lauksaimnieki izmantos nelegālu degvielu vai bankrotēs,
– ātrajai medicīniskajai palīdzībai Rīgā mēnesī papildus vajadzētu 12 000 latu.
(laikraksts “Diena”)
***
– Daļu degvielas cenas veido pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Turklāt Latvijā akcīzes nodoklis degvielai ir krietni mazāks nekā Eiropas Savienības pirmajās dalībvalstīs. Tā ieviešanu pilnībā Latvija benzīnam apņēmusies veikt līdz 2010.gadam, bet dīzeļdegvielai – līdz 2013.gadam.
Nākamais degvielas akcīzes nodokļa likmes palielināšanas termiņš ir 2007.gada 1.janvāris. To nosaka Eiropas Savienības direktīvas.
Vienīgais, ko valdība šobrīd varētu darīt, lai neļautu palielināties degvielas cenām, ir atcelt vai vismaz par 50 procentiem samazināt pievienotās vērtības nodokli, kas ir 18 procenti. Šāda rīcība degvielas cenu pazeminātu attiecīgi par 5 vai 10 santīmiem. Diemžēl tas ir tikai teorētisks pieņēmums.
***
– Pasaulē benzīna cena sasniegusi 420 dolāru par tonnu, naftas cena – apmēram 35 dolārus par barelu, dīzeļdegviela – vairāk nekā 340 dolāru par tonnu.
– Paredzams, ka šogad pieprasījums pēc naftas palielināsies par 1,81 miljonu barelu dienā.
– Naftas industrijas pārstāvji prognozē, ka naftas krājumi varētu sākt izsīkt tuvāko 40 gadu laikā.
– Nākamajos 30 gados pieprasījums pēc enerģijas palielināsies par 60 procentiem.
– Ar līdz šim apzinātajām naftas rezervēm varētu pietikt līdz 2030. gadam.
– Visas zināmās naftas izmantošanas iespējas palielina izplūdes gāzu daudzumu apmēram uz pusi, veicinot globālo sasilšanu.
