Pēc nepatīkamajiem notikumiem Aleksandrovas internātskolā daudzas līdzīgas mācību iestādes apmeklē speciālisti un vērtē kārtību un attiecības skolā.
Pēc nepatīkamajiem notikumiem Aleksandrovas internātskolā daudzas līdzīgas mācību iestādes apmeklē speciālisti un vērtē kārtību un attiecības skolā. Pēc vizītes Adulienas speciālajā internātskolā Gulbenes rajona izglītības pārvaldes izglītības valsts inspektors Arnis Šķēls iesaka Adulienas speciālajā internātskolā domāt par tiem bērniem, kas skolā paliek brīvdienās.
“Domāju, ka viņiem vajadzētu organizēt saistošāku uzturēšanās laiku – ar darbu, mācībām un atpūtu. Bet es nevaru teikt, ka šajā skolā būtu kliedzoši pārkāpumi un nekārtības,” uzsver A.Šķēls.
“Domāju, ka ir sakāpināta ažiotāža par šāda veida izglītības iestādēm. Cilvēki domā, ja tā ir internātskola vai speciālā skola, tad tajā nav kārtības. Tomēr daudz ir atkarīgs no skolas atvērtības. Adulienas speciālās internātskolas bērni piedalās sacensībās, iepazīst citas skolas un vienaudžus, un viņiem rodas iespējas salīdzināt, bet, dzīvojot noslēgti un norobežojoties, jauniešiem rodas nepareiza izpratne par savstarpējām attiecībām,” informē A.Šķēls.
Inspektors atklāj, ka arī Adulienas skolā varētu uzlabot sadzīves apstākļus. “Tomēr uzskatu, ja istabiņā dzīvo četri, pieci bērni, tas atbilst mūsu sociālajiem apstākļiem un ir pieņemams risinājums. Turklāt daudzas lietas atkarīgas no pedagogu zināšanām psiholoģijā,” viedokli pauž A.Šķēls.
Viņš atzīst, ka izrunājies ar vecāko klašu audzēkņiem un viņiem neesot bijuši būtiski iebildumi. “Bērni atzīst, ka ir savstarpēji konflikti, bet tie ir jebkurā izglītības iestādē. Turklāt šāda veida domstarpības viņi cenšas novērst saviem, citreiz arī skolotāju spēkiem,” saka A.Šķēls. Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta speciālisti uzskata, ka internātskolās lielas problēmas rada tas, ka bērni nav sadalīti pa vecuma grupām. Internātskolās parasti mācās un uzturas bērni no
1. līdz 9.klasei. Tā kā mācību un dzīvošanas vide bērniem nemainās, arvien vairāk nostiprinoties katra bērna pozīcijas šajās iestādēs. Ne vienmēr pedagogiem ir iespējas kontrolēt, vai starp bērniem neveidojas kāda veida vardarbība, pakļaušana un tamlīdzīgas attiecības. Adulienas speciālās internātskolas direktors Aigars Lasis uzskata, ka vardarbību bērns var ciest arī uz ielas. “Mūsu skolas 30 gadu pieredze liecina, ka jebkuru problēmu var nokārtot. Bērni nav prognozējami, un nekārtības skolā var notikt arī starp vienaudžiem. Rīgas rajonā ir internātskolas “Gaisma” un “Carnikava”, kurās bērni sadalīti vecuma grupās, tomēr tas gaidīto efektu nedod,” saka A. Lasis.
Arnis Šķēls uzskata, ka bērnu sadalīšana skolās pa vecuma grupām izmaksātu dārgi. “Teorētiski tas nebūtu slikti, ja varētu konkrētā skolā izveidot arodapmācību 10. līdz 12 klašu audzēkņiem ar speciālām vajadzībām, tomēr finansiāli tas nav iespējams,” atzīst A.Šķēls.
