Rajona lielākie zemnieki pirmo gadu Eiropas Savienībā vērtē pozitīvi, jo bijis iespējams saņemt vairāk līdzekļu no dažādiem fondiem, tādējādi ievērojami straujāk attīstīt ražošanu.
Rajona lielākie zemnieki pirmo gadu Eiropas Savienībā (ES) vērtē pozitīvi, jo bijis iespējams saņemt vairāk līdzekļu no dažādiem fondiem, tādējādi ievērojami straujāk attīstīt ražošanu.
Rankas pagasta zemnieks Jānis Kļaviņš, kurš saimnieko “Kalnakaļvos” atzina, ka ar ES naudu ir vieglāk saimniekot. Līdz šim viņš gan neesot iesniedzis nevienu projektu ES struktūrfondiem, bet izmantojot iespējas, ko sniedz tiešie maksājumi. Šajā pavasarī viņa saimniecībā pilnā sparā rit sējas darbi. Jaunais zemnieks plāno apsēt 200 hektāru platību.
Arī Lizuma pagasta SIA “Brīvzemnieki” vadītāja Gunta Biteniece bilst, ka, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, ir pavērušās iespējas piesaistīt papildu līdzekļus lauksaimniecībā un lauku attīstībā. Tomēr viņa uzskata, ka piesaiste esot haotiska, jo nevar iepriekš prognozēt, kādus jaunus finansējuma veidus piedāvās ES. G.Biteniece stāsta, ka ES struktūrfondos SIA “Brīvzemnieki” iesnieguši projektu, kas jau sekmīgi realizēts – veikta fermas “Klajumi” rekonstrukcija.
“Ja mēs būtu iepriekš zinājuši, ka struktūrfondu līdzekļi tik ātri tiks izmantoti un no jauna tiem varēs pieteikties pēc diviem gadiem, iespējams, būtu tapis pavisam cits projekts,” saka G.Biteniece. Rekonstrukcijai bankā ņemts 40 000 latu aizdevums, ko atmaksā 60 procentu apmērā, kad realizēts projekts. G.Biteniece līdzīgi kā Galgauskas pagasta zemnieks Staņislavs Gžibovskis domā, ka tas ir nebijis gadījums, kad ir tik liels atmaksas procents.
“Ar pirmo ES aizvadīto gadu esmu ļoti apmierināts, jo ES maksājumi zemniekiem ir ievērojams atspaids gan vienoto platības maksājumu veidā, gan iesniedzot projektus līdzekļu saņemšanai no ES struktūrfondiem,” vērtē zemnieks. S.Gžibovskis guvis atbalstu diviem struktūrfondu projektiem. Viens ir veiksmīgi realizēts. Zemnieku saimniecībā iegādāts jauns graudu novācamais kombains un miglotājs. Otrs projekts būs realizēts tad, kad Staros pie zemnieku saimniecības kaltēm uzbūvēs torņus graudu uzglabāšanai. S.Gžibovskis apņēmies ar jauniem projektiem startēt arī pēc diviem gadiem. Šobrīd saimniecībā jau apsēti vairāk nekā 200 hektāri, bet kopumā apsēs 350 hektārus.
SIA “Rainis” valdes priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs ir pārliecināts, ka pēc gadiem Latvija sasniegs pārējo ES valstu līmeni. “Eiropa mums nevar traucēt, sev mēs traucējam tikai paši, ievēlot vadītājus, kas blēņojas un nespēj būt izlēmīgi,” saka P.Gabranovs.
Lielākā piena pārstrādes uzņēmuma rajonā akciju sabiedrības “Rankas piens” kolektīvs pirmo gadu ES vērtē līdzīgi kā iepriekšējos, jo neesot nekā īpaši pozitīva, ne arī negatīva.
