Saslimstība ar vēzi progresē katru gadu, arī Gulbenes rajonā. Tā ir gadsimta slimība. Nesen dzirdēju salīdzinājumu, ka tas iedzīvotājus skar gluži vai kā mēris, nešķirojot, vai tas ir jauns, vai vecs.
Saslimstība ar vēzi progresē katru gadu, arī Gulbenes rajonā. Tā ir gadsimta slimība. Nesen dzirdēju salīdzinājumu, ka tas iedzīvotājus skar gluži vai kā mēris, nešķirojot, vai tas ir jauns, vai vecs. Šās slimības iemesli joprojām tikai minami. Kādēļ šī slimība piemeklē tik daudzus cilvēkus?
Vēzis nav tikai viena slimība, tā drīzāk ir slimību grupa. Jebkurā tā formā vēzis ietekmē ķermeņa šūnas, izmaina tās, tādēļ tās aug nekontrolējami. Lielākā daļa vēža šūnu veido sacietējumu jeb masu, ko sauc par audzēju. Patlaban sabiedrībā nereti var sastapties ar viedokli, ka vēzis ir neārstējama slimība. Cilvēkus, kas saslimuši ar vēzi, bieži vien pārņem šoks un bezcerība. Ārsti gan atzīst, ka, konstatējot vēzi agrīnās stadijās, ar šo slimību var veiksmīgi cīnīties. Problēma ir tikai cita – to pārāk bieži konstatē novēloti. Kāpēc?
Lielākā nozīme ir iedzimtībai
Vēzis visu laiku ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Tikai viena trešdaļa visu konstatēto vēža gadījumu ir izārstēta – pateicoties agrīnai diagnostikai un efektīgai ārstēšanai. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā vēža saslimšanu skaits pieaugs jaunattīstības valstīs, tātad arī pie mums, kā arī nemainīsies un varbūt nedaudz samazināties valstīs ar augstu industrializācijas līmeni. 1901.gadā vēzis bija reta slimība, bet 1999. gadā jau slimoja katrs trešais. Pēc speciālistu prognozēm drīzumā katra otrā nāves gadījuma iemesls būs vēzis.
Gulbenes ģimenes ārste Ruta Kalniņa saka, ka var tikai minēt, kas konkrētam cilvēkam veicina vēža šūnu attīstīšanos. “Malignās šūnas ir katram cilvēkam. Tikai vienam tās dzīves laikā sāk attīstīties, citam – ne. Citiem pie konkrētiem apstākļiem labdabīgās šūnas sāk mutācijas procesu un veidojas audzējs. Agrāk minēja, ka vēzis ir vīrusveidīgs. Vēlāk tās izrādījās absolūtas muļķības. Pieļauju, ka lielāka nozīme ir iedzimtībai. Nozīme ir pārtikai, apkārtējās vides piesārņojumam, stresam. Ja cilvēkam ir nosliece uz ļaundabīga audzēja veidošanos, tad liela stresa situācijās un pārdzīvojumos tas uzliesmo. Tomēr vienas atbildes nav, jo citam cilvēkam pie nelabvēlīgiem apstākļiem un neveselīgas pārtikas vēža šūnas neattīstās. Vienkārši vienam ir nosliece uz šo slimību, un to nevar paredzēt,” saka R.Kalniņa.
Galvenā problēma – slimību atklāj novēloti
Arvien biežāk vēzi diagnosticē slimības pēdējās stadijās, kad cerības uz izveseļošanos kļūst minimālas. “Šeit ir divi iemesli. Pirmkārt, cilvēki kūtri apmeklē ārstus, otrkārt, ir slēptās slimības formas. Es vienmēr esmu teikusi, ka vēzis ir klusa saslimšana līdz brīdim, kamēr attīstās tik tālu, līdz parādās simptomi. Kad attīstās šūnas, tas nesāp un neliek sevi manīt,” saka ārste.
R.Kalniņa apliecina, ka vēzis sākotnējā stadijā ir ārstējams. Cik tas veiksmīgi noris, atkarīgs no šūnu veida. Ir situācijas, kad pēc vēža diagnostikas cilvēks dzīvo gadiem ilgi, bet citos brīžos nelīdz arī ķīmijterapija. “Nekad nevar prognozēt, kā veiksies vēža ārstēšana. Tā ir likteņa dāvana. Tāpēc Japānā, kur aktuāls ir kuņģa vēzis, katru gadu cilvēkiem jāveic kuņģa izmeklējumi, lai audzēju atrastu sākuma stadijās. Latvijā salīdzinoši kuņģa vēzi atrod nejauši, kad cilvēks pie ārsta bieži vēršas ar citām sūdzībām,” saka R.Kalniņa.
***
Fakti
– Gulbenes rajonā 2004.gadā miruši 403 iedzīvotāji, vēl nav konkrētu datu, cik no tiem miruši ar audzējiem. Pēc Gulbenes pilsētas dzimtsarakstu nodaļas datiem 2004.gadā reģistrēti 147 miršanas gadījumi, 23 no tiem minēts, ka nāves cēlonis ir bijis ļaundabīgais audzējs.
– 2003.gadā Gulbenes rajonā miruši 424 cilvēki, tajā skaitā 63 ar audzējiem.
– 2004.gadā Latvijā no audzējiem miruši 5,8 tūkstoši cilvēku. Tikpat arī miruši 2003.gadā.
– Latvijas Onkologu asociācijas Ētikas kodeksā ir teikts: “Katram pacientam pēc viņa lūguma jāsniedz visas ziņas par viņa slimību, kas ļautu pacientam izmantot savas tiesības.” Šobrīd mediķi pacientiem diagnozi vairs neslēpj.
