Pagājušajā sestdienā pie Druvienas vecās skolas – muzeja tuvi un tāli ļaudis pulcējās tradicionālajā Maijas dienas gadatirgū, kas notika devīto reizi.
Pagājušajā sestdienā pie Druvienas vecās skolas – muzeja tuvi un tāli ļaudis pulcējās tradicionālajā Maijas dienas gadatirgū, kas notika devīto reizi.
Muzeja vadītāju Ligitu Zvaigznekalni sastapu topošajā ābeļdārzā kopā ar folkloras kopas “Pērlis” dalībniekiem, kas katrai no jauna iestādītai ābelītei veltīja dziesmu. Vadītāja stāstīja, ka šogad iestādītas vairākas ābelītes, ko sarūpēt palīdzējis dārznieks Ivars Svārpstons no Madonas rajona Biksēres pagasta “Poļvarku” mājām. Saimnieks bilda, ka pērn līdzīgā pasākumā esot iepaticies, tāpēc šogad uz Druvienu braucis ne tikai tirgot ābelītes, bet arī atpūsties. Tradicionāli ābelītes stādīja Druvienas pamatskolas 9.klases audzēkņi, sieviešu kluba “Pavards” dalībnieces, kā arī citi druvēnieši. Kociņi Druvienas zemē iesakņojas labi.
Kamēr vieni dziedāja dziesmas ābelēm, citi pulcējās pie ugunskura, uz kura lielā čuguna katlā “Pavarda” sievas vārīja “Buņģa zupu”. Galvenās saimnieces lomu bija uzņēmusies Lita Zalpētere. Pēc smaržas jau pa nelielu gabalu bija jaušams, ka no zupas nobaudīšanas nebūs iespējams atturēties.
“Lai zupa izdotos, vispirms katlā lieku gaļu un vāru buljonu, tad apcepu sīpolus un burkānus, ko pievienoju zupai līdz ar pupiņām un grūbām. Jo visa vairāk, jo labāk. Katru gadu cenšamies izvārīt arvien vairāk zupas, bet vienmēr kādam pietrūkst,” stāsta saimniece un steidz apmaisīt 50 litru katlu, vēl piebilzdama, ka, zupu vārot, esot jādomā labas domas un ik pa laikam virums jāpagaršo. Piebildīšu, ka zupa bija ļoti garšīga tāpat kā klātpiekostā Druvienas prasmīgo maizes cepēju rudzu maize.
No kaimiņu pagasta ceļu uz Druvienu bija mērojusi tirzmaliete Baiba Upatniece. Viņas ceptie groziņi, pildīti ar putukrējumu, ātri vien pazuda tirdzinieku mutēs un iepirkumu somās. Baiba neslēpa, ka cepuma recepte esot pašas izdomāta un pārbaudīta, jo kulinārijas un konditorejas izstrādājumu ražošana esot viņas vaļasprieks.
Lai tirgum sarūpētu vairāk nekā 200 groziņu, cepēja cītīgi strādājusi gandrīz visu iepriekšējo dienu. Baiba stāsta, ka Maijas dienas tirgū piedaloties pirmo reizi, paspēdama ne tikai preci piedāvāt, bet arī pati iepirkties.
Lai gan ziema pagājusi, tomēr vairāki tirgus apmeklētāji iegādājās vietējās rokdarbnieces Mildas Verneres un Emmas Pirogas darinātās rakstainās vilnas zeķes un cimdus, kā arī karošu meistara Viestura Kļaviņa gatavotās koka karotes un Jūsmas Kļaviņas šūtās čības, kas uzskatāmi bija izkārtotas atsperratos. Rokdarbnieki savus darinājumus šoreiz bija uzticējuši Dzintrai Popai.
Pie liela koka galda, gaidot, kad sāksies tortes dalīšana, sastapu Druvienas pagasta padomes priekšsēdētāju Juri Graumani. Viņš atzinīgi vērtēja Vecās skolas – muzeja jaunās darba sezonas atklāšanu, sakot, ka Maijas dienas tirgus ir ne tikai iespēja kaut ko piedāvāt un kaut ko iegādāties, bet arī atpūsties. Vaicāts par to, kādas aktivitātes šogad saistās ar muzeju, pašvaldības vadītājs, daudzsološi smaidot, solīja: “Remontēsim!”
Ar ovācijām tika sagaidīts un pavadīts druvēnieša Laimoņa Ozola kučierētais zirga pajūgs, jo netrūka ne lielu, ne mazu vizināties gribētāju. Viens otrs atsperratos rausās pat vairākas reizes.
Ciemos pie druvēniešiem otro reizi bija ieradies Dzidras Matīsas vadītais Galgauskas pagasta dramatiskais kolektīvs. Ātri tirgus apmeklētāji tukšoja zupas bļodiņas, lai tad ieņemtu vietu uz kāda no garajiem koka soliem un sekotu līdzi notiekošajam uz improvizētās skatuves. Smiekliem un aplausiem netraucēja ne vējš, ne saule, kas, no rīta parādījusies, atkal paslēpās mākoņos. Kad zupa bija apēsta, teātris nospēlēts, ābeles iestādītas, dziesmas izdziedātas, Maijas dienas tirgus organizētāji un apmeklētāji solīja, ka satiksies nākamajā – tirgus desmitgades – pavasarī.
