Apmēram divi simti gulbeniešu pirmdien devās uz Gulbenes Brāļu kapiem, lai pieminētu Otrā pasaules karā kritušos.
Apmēram divi simti gulbeniešu pirmdien devās uz Gulbenes Brāļu kapiem, lai pieminētu Otrā pasaules karā kritušos. Svinot 60.gadadienu kopš uzvaras pār hitlerisko Vāciju, 28 Gulbenes rajona kara veterāni saņēma Krievijas valdības un prezidenta Putina sarūpētos jubilejas ordeņus.
Uzvaras 60.gadadienai veltītajā pasākumā Gulbenē piedalījās arī ciemiņi no Pleskavas apgabala. Pleskavas apgabala vicegubernators Dmitrijs Šahovs svinīgajā pasākumā atzina, ka Uzvaras svētki ir liela diena Krievijai un arī Latvijai. “Jo šie vīri un sievas izglāba pasauli no fašisma un nacisma. Veterāni veica varoņdarbus, ko nebūtu varējuši izdarīt miera laikā,” saka D.Šahovs.
Arī Pleskavas apgabala vadības pārstāvis Valentīns Vaļenskijs piebilda, ka 9.maija svinībās Gulbenē sumināti tikai daži, kas pelnījuši pateicību. “Nav tādas ģimenes, kuru Otrais pasaules karš nebūtu skāris. Cieņa arī tiem, kas mūsu atmiņās mūžīgi paliks jauni,” viņš teica.
Vērtējot pretrunīgos viedokļus par Uzvaras svētkiem un to nozīmi Latvijas vēsturē, Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atzina, ka viņam kā pašvaldības vadītājam jābūt neitrālam.
“Es piederu pie paaudzes, kas piedzima pēc kara. Kara sekas skāra arī manu ģimeni. Neviena karojošā puse nav vainīga, ka stāvēja katrs savā pusē. Vainīgi ir režīmi, vadoņi, kas izprovocēja karus. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu. Tā ir milzīga traģēdija, kam esam gājuši cauri, un tai nevajadzētu ļaut atkārtoties,” piebilst N.Stepanovs.
Viņaprāt, gan Padomju armijā karojošie, gan leģionāri ir pelnījuši godu, cieņu un atzinību. “Tikai viņi paši var atbildēt, kā īsti tad bija. Es nevaru būt tiesnesis. To, ka tā laika paaudze uz saviem pleciem iznesa milzīgu nelaimi, milzīgas asaras, tas vien ir vērts, lai viņiem pateiktu paldies,” saka N.Stepanovs.
Gulbenietis Ilgvars Zihmanis, kas Padomju laikā bieži devās uz skolām un tolaik pionieriem stāstīja par kara notikumiem un karavīru varoņdarbiem, svētku dienā piebilda, ka šodien viņam par karu būtu garš stāsts. “Daļa no visa piedzīvotā ir aizmirsta, tādēļ ir patīkami, ka šajā dienā mūs atceras,” saka I.Zihmanis.
