Tuvojas 9. un 12. klašu skolēnu eksāmenu laiks.
Tuvojas 9. un 12. klašu skolēnu eksāmenu laiks. Laiks, kad jaunieši parādīs savas zināšanas, tiks novērtēti un atzīti par konkurētspējīgiem mūsdienu darba tirgū vai tieši otrādi – ar zemiem vērtējumiem atestātos tiks atzīti par kaut kādā ziņā nederīgiem.
Šis dokuments ir kā atskaites punkts tālākai izglītībai un zīmogs ikviena cilvēka personīgajā CV. Šodien informācijas laikmetā zināšanām un labai izglītībai ir liela nozīme. Vairs nepietiek tikai ar labiem sakariem un pazīstamiem radiniekiem, lai gan bieži vien arī šādā veidā var ātri un viegli kāpt pa karjeras kāpnēm. Tagad lielākā vērtība ir cilvēks kā personība, kā indivīds ar savām prasmēm un zināšanām. Ikviens tiek vērtēts pēc sabiedrībā pieņemtiem standartiem, kuru mēraukla ir izglītība.
Šodien uz jauniešiem tiek izdarīts milzīgs spiediens gan no vecākiem, gan (un lielākoties) no sabiedrības puses. Mūsdienu sabiedrība kā normu ir definējusi, ka jauniešiem jābūt ar augstāko izglītību, jo bez tās mūsdienās neko nevarot sasniegt. Tā ir lielākais ieguldījums skolēnu nākotnē un pašizaugsmē. Savukārt mācību neturpināšana pēc 9. vai 12.klases nereti tiek uzskatīta par novirzi no normas. Ja jaunietis izdara nepareizu izvēli un pārtrauc mācības pēc pirmā kursa vai vēl ātrāk, tad viņš topošajiem absolventiem tiek minēts kā negatīvs piemērs, kā neveiksminieks, jo nav kārtīgi izdomājis, ko savā dzīvē vēlas sasniegt.
Dzīve 21.gadsimtā pieprasa no 18 un 19 gadus veciem jauniešiem jau gatavu dzīves plānu visai turpmākajai dzīvei. Daudziem pēdējās klases audzēkņiem vēl pēc visu eksāmenu nokārtošanas nav skaidrs, ko viņi savā dzīvē vēlas darīt, par ko mācīties. Kāds neiztur sabiedrības vai vecāku spiedienu un kļūdās. Taču visi zina, ka kļūdīties ir cilvēciski! Kur tad palikusi mūsdienu sabiedrības tolerance, sapratne un izpratne? Kāpēc mēs drīkstam definēt un noteikt, kas ir un kas nav normāls, kas – pieņemams? Cilvēki ir tik atšķirīgi un daudzi, iespējams, nevēlas iegūt augstāko izglītību. Viņiem var būt citi mērķi, savādākas ambīcijas nekā lielākai sabiedrības daļai. Ikviens taču ir sastapis dzīves gudrus un pieredzējušus cilvēkus, sava amata lietpratējus, kuriem nav augstākās izglītības.
Grūti pateikt, vai izdarītais spiediens motivē būt neatlaidīgam, aktīvam, nepadoties grūtos brīžos, lai nepieviltu ģimeni un draugus, vai tieši otrādi, tas ir pārlieku liels slogs, kuru daudzi jaunieši vienkārši neiztur, tāpēc izvēlās darbu (labākajā gadījumā) mācību vietā. Šis solis ir tik drosmīgs! 20 gadus vecam jaunietim, kurš ir pametis mācības, ir aizvērušās vienas durvis, bet atvērušās citas. Viņam/viņai jāsāk atmaksāt studiju kredīts, jāuzsāk patstāvīga dzīve, jo dzīvot uz vecāku rēķina ir kauns un neērti. Šie jaunieši ir daudzreiz drosmīgāki un apņēmīgāki nekā tie, kuri iegūst izglītību lielajās gaismas pilīs, dzīvo uz vecāku rēķina un vismaz trīs dienas nedēļā ir alkohola reibumā. Un ticiet man, tādu studentu ir ne mazums!
Izglītība – slogs vai privilēģija? Uz šo jautājumu jāatbild katram pašam. Savukārt mums nevajadzētu būt tiem, kas pasaka, kas ir un nav pareizi un sabiedrībā pieņemami. Cilvēki ir atšķirīgi un situācijas ir dažādas, nevar mērīt visus ar vienu mērauklu. Ļausim katram pašam izdarīt savu izvēli, iespējams, arī kļūdīties! Tā ir viņu pašu dzīve, nākotne!
