Divdesmit gadus vecā gulbeniete Elīza Supe nupat atgriezās no valsts, kas ir pazīstama ar futbolu un sambu, ar krāšņajiem karnevāliem un milzīgajiem lietusmežiem. Elīza gandrīz pusgadu ciemojās sava drauga un viņa vecāku dzimtenē Brazīlijā.
Divdesmit gadus vecā gulbeniete Elīza Supe nupat atgriezās no valsts, kas ir pazīstama ar futbolu un sambu, ar krāšņajiem karnevāliem un milzīgajiem lietusmežiem. Elīza gandrīz pusgadu ciemojās sava drauga un viņa vecāku dzimtenē Brazīlijā.
Elīzas un Eltona kopīgais stāsts sākās 2003.gadā, kad viņi iepazinās, sarunājoties internetā, tomēr patiesībā šis stāsts sākās daudz senāk. Elīzai jau sen interesēja portugāļu valoda. “Savulaik mani vecāki, dejojot deju kopā “Ratiņš”, piedalījās Eiropiādē Spānijā. Mēs ļoti vēlējāmies aplūkot okeānu, tādēļ pārbraucām pāri Portugālei un pavadījām dažas dienas pie okeāna. Es iepazinos ar jauniešiem, dzirdēju, kā skan portugāļu valoda, un man tā ļoti iepatikās. Vēlāk visi par mani smējās, kad es skatījos brazīliešu seriālus, ko rādīja Latvijas 1.televīzijā, un mēģināju uztvert vismaz dažas frāzes šajā valodā. Man tā iepatikās,” stāsta Elīza.
Pirms diviem gadiem, sarunājoties internetā, meitene ievēroja, ka šeit ir arī puiši no Brazīlijas, viņu vidū bija arī Eltons. “Es zināju, ka Brazīlijas oficiālā valoda ir portugāļu. Sākumā mēs sarunājāmies angliski, bet pēc tam pamazām sākām runāties arī portugāļu valodā, Eltons man šo to iemācīja, bet tad mūsu kontakti pēkšņi pārtrūka,” atceras Elīza. Tomēr viņai nezuda interese par portugāļu valodu, viņa meklēja grāmatas, centās apgūt jaunus vārdus.
“Latvijā bija grūti atrast grāmatas šajā valodā. Atradu tikai nelielu grāmatiņu, kas bija domāta tūristiem. Pēc tam pasniedzēja iedeva man kādu grāmatu, no kuras jau iemācījos kaut ko vairāk,” stāsta meitene.
Brazīlietis ar latviešu izcelsmi
2004.gadā Eltons atbrauca uz Latviju spēlēt futbolu “Liepājas metalurga” komandā, tomēr viņam neveicās un viņš nolēma doties mājās, bet pirms aizbraukšanas Eltons bija nolēmis satikt Elīzu, tādēļ atsūtīja viņai epasta vēstuli ar aicinājumu satikties. “Es sākumā nemaz negribēju iet uz šo tikšanos, tomēr mamma mani pierunāja,” saka Elīza.
Viņi sarunāja satikties pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas. “Ejot uz sarunāto vietu, nolēmu, ka iešu klāt tam, kuram būs vismelnākie mati un vistumšākā ādas krāsa, nonākot tur, redzēju, ka stāv divi līdzīgi tumši puiši. Biju neizpratnē, kurš ir īstais, bet ieraudzīju, ka viens neatlaidīgi skatās uz mani, sapratu, ka tas ir Eltons. Viņš joprojām smejas par mani, ka tobrīd neatpazinu viņu,” stāsta jauniete.
Elīzai un Eltonam radās simpātijas vienam pret otru, un Eltons nolēma tik ātri neatgriezties mājās. Viņš pavadīja Latvijā visu vasaru un tikai augusta beigās devās atpakaļ uz Brazīliju. “Eltons man stāstīja par savu pilsētu, ģimeni. Viņš dzīvo pilsētā Nova Odesa. Eltona vecvecāki ir latvieši. Pagājušā gadsimta sākumā viņi izceļoja uz Brazīliju. Brazīlijas valdība latviešu ieceļotājiem piešķīra zemi. Ieceļotāji tur izveidoja savu koloniju, arī savu baptistu draudzi,” stāsta Elīza.
Bailes no mammas reakcijas
Šā gada sākumā Elīzai radās iespēja aizbraukt uz Brazīliju. “Es jau sen cerēju, ka man kādreiz izdosies aizbraukt uz turieni, beidzot radās šāda iespēja, arī Eltona vecāki palīdzēja, turklāt cerēju, ka tā man būs lieliska iespēja apgūt kaut ko jaunu,” klāsta meitene, piebilstot, ka Eltons ļoti gribējis, lai viņa brauc. Elīza baidījusies, ko teiks mamma, tādēļ kādā vakarā nolēmusi izrunāties ar mammu.
“Sapratu, ka mamma to nemaz tik saasināti neuztver. Viņa jau reiz man bija teikusi – ja viņai jāizvēlas, ka bērns tik ilgas stundas pavada pie datora, runājot ar puisi, kas atrodas otrā pasaules malā, un visa dzīve viņai paiet garām, tad lai labāk brauc uz Brazīliju. Turklāt es taču nebraucu tikai iepazīties ar Eltona ģimeni, šis brauciens bija ieguvums arī man pašai,” spriež Elīza.
Pirms došanās uz Brazīliju, Elīzai tika stāstīti dažādi briesmu stāsti, ka meitenēm, kas turp aizbrauc, ir jāstrādā uz ielas un tamlīdzīgi, bet Elīza nebaidījās – viņa šim braucienam bija ilgi gatavojusies, turklāt viņu tur gaidīja Eltons. “Ar interneta starpniecību biju iepazinusies ar viņa ģimeni, draugiem. Es jau zināju, kurp dodos,” saka Elīza.
Tālajā valstī jūtas kā savējā
Ierodoties Brazīlijā, meitene it nemaz nav jutusies kā svešiniece. “Eltona mamma mani uzņēma ļoti silti. Viņa ir ļoti atvērta, dzīvespriecīga un temperamentīga. Ieejot pie viņiem mājās, sapratu, ka viņi ir vienkārši, bet draudzīgi cilvēki. Visi mani pieņēma, tikko iepazīstot. Sākumā es ļoti kautrējos, bet viņi visi izturējās tik dabiski, tādēļ es jutos kā savējā,” stāsta Elīza. Eltona ģimene no tēva puses ir latvieši, bet no mammas puses – itāļi. “Dzirdēju sakām, ka itāļi ir skaļi un temperamentīgi, turpretī latvieši – klusi un mierīgi. Man sākumā šķita, ka tie ir tikai stereotipi, bet nācās pārliecināties, ka tas tā patiešām ir,” saka Elīza.
Visi Eltona radi un draugi ir baptistu draudzes locekļi. “Kad es iepazinos ar Eltonu, man šķita dīvaini, ka viņi daudz laika pavada baznīcā, bet aizbraucot sapratu, ka visa viņu dzīve ir cieši saistīta ar baznīcu,” saka Elīza. Arī viņa ir ticīga. “Es biju katoļticīgā. Pirms aizbraukšanas ar mani atgadījās kas interesants. Kādā dienā es sajutu, ka man ļoti gribas aiziet uz baznīcu, bet aizejot, es sapratu, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Visi rituāli man šķita auksti, tie neuzrunāja mani. Kad Eltons bija Latvijā, mēs Rīgā aizgājām uz Mateja baptistu baznīcu. Man tur ļoti patika. Dziesmas, uzrunas, cilvēki – tas viss man lika justies tik jauki,” stāsta jauniete. Kad Eltons bija aizbraucis, viņa gāja uz šo baznīcu viena pati, jo viņai tur patika. Savukārt Brazīlijā viņa iepazinās ar turienes latviešu baptistu draudzes locekļiem. “Cilvēki nāca pie manis, runāja latviešu valodā – tas bija tik burvīgi!” atceras Elīza.
Dzīvo latviskā vidē
Brazīlija ir liela valsts. Tās nāciju veido ieceļotāji no dažādām valstīm. “Es dzīvoju pilsētā, kur bija jūtama latviešu vide, es varēju runāt latviešu valodā. Par īstiem brazīliešiem patiesībā neko nezinu. Arī izdaudzinātajā brazīliešu karnevālā es diemžēl nepiedalījos. Kādreiz karnevāls visiem ļoti patika, taču pēdējā laikā tas ir kļuvis pārāk seksualizēts – minimāls apģērbs, ķermeņa izrādīšana, tādēļ baznīcai tas nav pieņemami,” stāsta Elīza un piebilst, ka karnevāla laikā baznīcas jaunieši brauc kaut kur prom no pilsētas.
Piepilda senlolotu sapni
“Varbūt kāds būs neizpratnē, ar ko es visu šo laiku Brazīlijā nodarbojos, bet es tur satiku jaukus, atvērtus cilvēkus. Es nenožēloju nevienu mirkli, ko pavadīju Brazīlijā. Es it nemaz nejūtos apdalīta, ka neesmu redzējusi karnevālu. Vienmēr esmu ticējusi Dievam, tādēļ man šķiet, ka tiku ielikta tajā vietā, lai kaut ko mācītos. Pirms aizbraukšanas uz Brazīliju jutu, ka man ir jāaizbrauc kaut kur prom. Atbraukusi es jūtos daudz labāk,” atklāj meitene.
Aizbraucot uz Brazīliju, Elīza piepildījusi sapni, kuru klusībā bija izsapņojusi jau sen. “Es visu laiku biju kopā ar Eltonu, tādēļ esmu laimīga. Iemācījos portugāļu valodu, sastapu cilvēkus, ar kuriem iepriekš sazinājos tikai ar interneta starpniecību – viņi tagad ir mani draugi. Arī baznīca man daudz ko mācīja. Tur gūtās emocijas mani piepildīja, tik ļoti tās negribas zaudēt,” saka Elīza.
Vienā teikumā trīs valodu vārdi
Elīza stāsta, ka viņa labprāt būtu palikusi Brazīlijā arī ilgāk, bet apstākļi sagadījušies tā, ka viņi abi atbrauca tagad, turklāt arī Eltons gribējis braukt uz Latviju. “Brazīlija ir brīnišķīga valsts, cilvēki tur ir jauki un draudzīgi. Ja dienvidi ir attīstīti, tad ziemeļi tādi nav, tādēļ tur valda bezdarbs, noziedzība. Eltons jau savulaik kādu laiku dzīvojis ASV, pēc tam pabijis Eiropā. Viņš ir sapratis, ka Brazīlija nav pati labākā vieta, kur veidot ģimeni, pelnīt naudu, tādēļ atgriezāmies un sāksim iekārtot dzīvi šeit,” atklāj jauniete.
Eltons pamazām sāk apgūt latviešu valodu. “Mana mamma runā ar viņu latviski, bet mēs joprojām sarunājamies angliski – ieradumus ir grūti mainīt. It kā mēs labi pārvaldām angļu valodu, taču dažkārt gadās tādi vārdi, ko tiešām nezinām, tad mēģinām kaut kā paskaidrot to ar citiem vārdiem. Reizēm, runājot angliski, tos vārdus, ko nezinām, sakām portugāļu vai latviešu valodā, tādējādi reizēm sanāk, ka vienā teikumā ir visas trīs valodas, bet galvenais, ka mēs paši saprotaies,” atzīst Elīza. Eltonam latviešu valoda šķiet diezgan sarežģīta.
“Braucot uz Brazīliju, sarunvalodu jau zināju labi, man vairs nevajadzēja piedomāt, Eltonam ir grūtāk – viņš saprot tikai atsevišķus latviešu vārdus, frāzes,” saka Elīza un piebilst, ka, protams, arī viņa nedomājot apstāties un turpināšot mācīties portugāļu valodu.
Attiecības nevēlas sasteigt
Elīzas un Eltona attiecības šobrīd, kā viņi paši saka, ir iegājušas daudz nopietnākā attīstības fāzē, tā vairs nav tikai iemīlēšanās. Abiem ir daudz kā kopēja. Viņiem abiem patīk mūzika, patīk ceļot.
“Mums nepatīk strādāt, bet patīk gulēt,” smejot piebilst jaunieši. Elīza un Eltons ir apsprieduši nākotnes plānus un sapratuši, ka šobrīd viņiem ir labi tā, kā ir. “Mūsu attiecībās viss notika tik ātri, bet tālāko gaitu mēs negribam sasteigt, lai pēc tam nav jānožēlo. Varbūt atklāsies Eltona temperaments,” smej Elīza, tomēr Elīza saka, ka viņa dotos uz jebkuru pasaules malu, galvenais, lai Eltons ir blakus.
***
Fakti
– Brazīlija ir Latīņamerikas valsts, kas atrodas Dienvidamerikas kontinenta Austrumos. Tā aizņem pusi kontinenta teritorijas.
– Galvaspilsēta – Brazilja.
– Platība – 8 547 404 kvadrātkilometri, 63 procenti valsts teritorijas aizņem meži.
– Iedzīvotāji – 174 263 000.
– Oficiālā valoda – portugāļu.
– Brazīlijā dzīvo dažādas tautas. Daļa iedzīvotāju ir indiāņu pēcteči, daļa – portugāļu pēcnācēji, kuri šeit valdīja 300 gadus. Daudziem brazīliešiem priekšteči ir afrikāņi, kurus 17.gadsimtā šurp atveda kā vergus darbam cukurniedru plantācijās.
– Brazīlijas simboli: Riodežaneiro, futbols, samba, Amazones džungļi un atpūta okeāna piekrastē.
