Vai ainavas veidošanai pie jaunuzceltas mājas var izmantot kociņus, kas pārstādīti no meža?
Vai ainavas veidošanai pie jaunuzceltas mājas var izmantot kociņus, kas pārstādīti no meža?
No sēklaudžiem iesaka izmantot, piemēram, bērziņus, kas izauguši ugunskura vietās, mežmalās, pamestos laukos. Vislabāk jaunajā vietā iesakņojas divgadīgi kociņi. No sēklām ieaug arī ozoliņi, ko ar zīļu palīdzību dažādās vietās “iedēstījuši” sīļi, tomēr tie ne vienmēr labi iesakņojas, jo tad, kad kociņš sasniedzis pārstādīšanai piemēroto augstumu, tam izveidojusies plaša un dziļa sakņu sistēma. Ozoliņu izrokot, cieš mazās saknītes, tāpēc tiek traucēta augšana.
No sakņu atvasēm var izmantot apses un baltalkšņus. Pārstādīšanai būs piemēroti tie, kas jau izveidojuši savas saknes. Labi apsakņojas pie zemes noliekti liepu zari. Ja zaram izaugušas saknes, to var pārstādīt. Šādi stādi turpina zara augšanas virzienu, tāpēc jāpiestrādā pie stumbra iztaisnošanas.
n Līdz ar pavasari jaunus dzinumus atkal dzen latvāņi, lai gan ir mēģināts ar tiem cīnīties. Varbūt iespējams kāds cits paņēmiens, kā tikt ar tiem galā?
Ja latvāņi aug atsevišķos, nelielos pudurīšos, var mēģināt tos pieveikt ar melnās plēves mulču. Plēvi uz auga uzklāj agri pavasarī un noņem pēc gada. Pēc tam vietā, kur auguši latvāņi, iesēj stiebrzāles. Latvāņus, kas aug atsevišķi, pie saknes var izdurt ar lāpstu.
“Praktiskais Latvietis”
