Tā ir sanācis, ka ikkatrā apaļā jubilejā, sākot ar 1985.gadu, laikrakstā “Dzirkstele” gulbeniešu novadniekam, mūziķim, diriģentam, pedagogam Kārlim Ozolam esmu veltījis apsveikuma vārdus.
Tā ir sanācis, ka ikkatrā apaļā jubilejā, sākot ar 1985.gadu, laikrakstā “Dzirkstele” gulbeniešu novadniekam, mūziķim, diriģentam, pedagogam Kārlim Ozolam esmu veltījis apsveikuma vārdus. Arī šoreiz, kad dižajam maestro apritētu 100 gadu.
Mūsu mūzikas lielākās autoritātes Kārli Ozolu viņa lepnās stājas un neatkarīgā rakstura dēļ mēdza dēvēt par Latvijas pūtēju Majestāti. Taču visnozīmīgākais sava talanta spodrinātājs ir bijis pats Kārlis Ozols.
Cik daudz spēka nemitīgs darbs prasījis no mūsu labākā trompetes spēles meistara, to vislabāk zina tuvākie darba kolēģi J.Vītola Valsts konservatorijā, Liepājas un Cēsu mūzikas vidusskolā, kā arī dienesta laika kara orķestra dalībnieki. Arī tuvinieki, īpaši dzīvesbiedre Katrīna – mūsu docenta no dzīves pāragri aizgājušais sargeņģelis. Viņai K.Ozols īpašās reizēs vienmēr teica vissirsnīgākos un mīļākos vārdus.
K.Ozola skolotāji bija starptautisku ievērību guvušie trompetisti: Aivars Krūmiņš, Pēteris Kaldre, Georgs Sniķeris, Jānis Kurpnieks, diriģents Imants Kokars, muzikologs, profesors Olģerts Grāvītis un citi.
Ar lielāko gandarījumu atceros iegūtās iemaņas diriģēšanā. Apbrīnojamas bija viņa talanta un darba spējas. Mīlēts un cienīts. Ne miņas no sakrātā gadu skaita. Vienmēr kā spēka gados jaunībā. Vēlāk savās vēstulēs, kā arī regulārajās telefona sarunās tiek atkal un atkal stāstīts par nākotnes nodomiem, par mūsu nākotni – muzikālās jaunatnes veidošanu un attīstību. Tādēļ K.Ozola piedāvātie metodiskie materiāli un trompetes apguves pamati allaž bija ar kādu interesantu atklāsmi.
Kas bija un ir milzīgās mīlestības pamatā? Mēs taču zinām, ka tikai nejaušība paglāba maestro no bojāejas Latvijas armijas Litenes vasaras nometnē.
Pateicība Dievam, laimīgam liktenim un vecākiem, kas šūpulī ielikuši apbrīnojamu talantu un cilvēku mīlestību.
Piemiņas koncerts notiks 28.maijā pulksten 18.00 Litenes brīvdabas estrādē – tā ir mīlestības atzīšana. Tikai atzīta mīlestība spēj noturēt un saglabāt devumu, kas mūs visus kopā saista un it kā saka: “Mēs esam. Mēs turpinām. Ar savu darbu, ar attieksmi mēs no jūsu atstātā mantojuma vēlamies pasmelt gudrību un sirdsskaidrību.
