Kādu simts metru attālumā no mūsu krejotavas ēkas bija “Purmaļu” mājas.
Kādu simts metru attālumā no mūsu krejotavas ēkas bija “Purmaļu” mājas. Tur dzīvoja arī mana draudzene Inta, kas bija tikai nedaudz vecāka par mani. Paskrienot garām pienotavas stūrim un dārzam, kas piederēja manas draudzenes vecākiem, es nokļuvu pie Intas. Bieži vien mēs varējām vienkārši skaļi sasaukties, lai savus bērnības jaunumus izstāstītu no attāluma.
“Purmaļu” mājās dzīvoja Zvejnieku ģimene. Strādīgi, labsirdīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Gandrīz katru sestdienu viņi kurināja savu pirtiņu un vienmēr uz pēršanos ielūdza arī mūsu ģimeni. Netālu no pirtiņas bija avotiņš, kurā ūdens nekad netrūka. Priekštelpa, kur noģērbties un atkal saģērbties. Ūdens uzkarsēts, jo tur bija krāsns, uz kuras bija daudz akmeņu – tie sakarsa, līdz ar to arī ūdens. Bet, kad uz akmeņiem uzmeta ūdens šalti, tad pirtiņā neko vairs redzēt nevarēja, viss bija garaiņu pilns. Tad viens pēc otra kāpa uz lāvas un pērās ar bērza slotiņām. Es gan to karstumu ilgi nevarēju paciest un lūdzu mammu, lai ceļ mani zemē. Pirtij bija mazs lodziņš un ap sienām soliņi, uz kuriem sēdējām un katrs savā traukā mazgājāmies. Parasti uz pirti pirmie gāja vīrieši, bet pēc tam sievietes ar bērniem. Tā kā savu siltumu Zvejnieki nevienam neliedza, tad apmeklētāju bija daudz.
Mūsu mājā bija četras istabas, virtuve, balkons un pirms virtuves priekštelpa. Tā bija sadalīta divās daļās – fūruzos. Tā vecāki sauca šīs telpas. Viena no tām tika izmantota kā pieliekamais, kur glabājās iesālītās gaļas kubuls, mucas ar gurķiem, skābētiem kāpostiem, un tur bija arī plaukti un skapis ar citiem produktiem. Grīdas bija no cementa, tāpat kā virtuve.
Mājas vienu galu aizņēma veikala telpas. Pie ārējām, tas ir, veikala durvīm bija piestiprināts zvans. Tiklīdz kāds durvis vēra, tā atskanēja zvans un vajadzēja iet veikalā un apkalpot pircēju. Ja veikals bija slēgts, tad pircējs ienāca pa ķēķa durvīm un palūdza sev vajadzīgo. Zinu, ka tēvs deva arī uz parāda, ja kādam trūka naudas, pierakstot to savā kases grāmatā. Mūsu veikals bija pietiekami liels un, var teikt, pat plašs. Ar garu leti, daudziem plauktiem un arī ar skapi, kurā bija redzami daudz un dažādi sīkumi: adatas, zīmuļi, dažādas piespraudes, saspraudes, pogas, āķi, ķemmes, zobu sukas, krāsaini diegi, dzīpari un citi sīkumi. Bez tam veikala vienā stūrī bija petroleja, zem letes cukura maiss, sāls. Arī siļķu muciņai bija sava vieta, tāpat kā sodas kastei. Ļoti daudz bija saimniecības preču, bet mani visvairāk saistīja konfektes, cepumi, barankas un augļūdens.
