Gulbenē 17.jūnijā reizē ar amatierteātru festivāla “Hepenings” atklāšanu prezentēs bānīša jaunieguvumu – divus gadus remontēto tvaika lokomotīvi, kurai dots Marisas vārds, kāds savulaik bijis Gulbenē valdījušā barona Volfa mīļotajai sievai.
Gulbenē 17.jūnijā reizē ar amatierteātru festivāla “Hepenings” atklāšanu prezentēs bānīša jaunieguvumu – divus gadus remontēto tvaika lokomotīvi, kurai dots Marisas vārds, kāds savulaik bijis Gulbenē valdījušā barona Volfa mīļotajai sievai.
SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” direktors Osvalds Lucāns saka, ka tā nav nejaušība. “Leģendas turpinās,” teica viņš. Ar Marisas vārdu gulbenieši asociē patiesu un uzticīgu mīlestību.
Lokomotīves “apmīļošana” tās prezentācijā 17.jūnijā sāksies pulksten 13.20. Savkārt pulksten 14.00 dzelzceļa stacijā varēs noskatīties Antona Čehova lugas “Bildinājums” izrādi, kuru rādīs Valmieras amatierteātris “Sprīdītis”.
Lokomotīves atklāšanas dienā tā dosies ekskluzīvos braucienos, velkot pasažieru vagonus. Interesentiem būs iespēja gan dzirdēt un redzēt, kā darbojas lokomotīve, gan vizināties tās vilktajos vagonos.
Lokomotīve ražota 1950.gadā Čehijā un atjaunota ar starptautiskā industriālā mantojuma saglabāšanas projekta “SteamRail.Net” finansiālu atbalstu. Lokomotīves remontam un popularizēšanai izlietots 187 500 eiro, no tā 60 procenti ir Eiropas Savienības nauda, bet 40 procenti – vietējais līdzfinansējums, to gandrīz pilnībā nodrošināja Kultūrkapitāla fonds no Eiropas Savienības atbalsta programmas līdzekļiem.
O.Lucāns uzskata, ka tvaika lokomotīve kļūs par komponentu Gulbenes vēsturiskās identitātes atdzimšanā un saglabāšanā. Lokomotīve, kas sauksies Marisas vārdā, būs atgādinājums par Vecgulbenes muižas spožo senatni.
19.gadsimta otrajā pusē Vecgulbenes muižas un Baltās pils īpašnieks Heinrihs fon Volfs savai dievinātajai sievai Marisai uzcēla Sarkano pili un oranžēriju, kas labā stāvoklī saglabājušās līdz mūsdienām, kā arī izveidoja Spārītes un Emzes parkus, kuros viens dīķis ir izveidots “M” burta formā, otrs – par “Svētezeru” sauktais – bija dāvana barona sievai dzimšanas dienā. Šā ezera vidū ir lielāka sala, un tai apkārt – sešas mazākas. Katrā salā dēstīti atšķirīgi koki, veidotas dažādas skulptūras un akmeņi, kuros iekalts pa burtam no Marisas vārda. Skulptūras nav saglabājušās, bet uz dažām saliņām vēl atrodas akmeņi ar iecirstiem burtiem.
Pāragri kļūstot par atraitni, barons savu mīlestību sievai apliecinājis, liekot izveidot Asaru ezeru – dīķi, kura vidū ir sala asaras formā.
