Gulbenes rajonā ar laiku arvien vairāk notiesāto sodu varētu izciest, veicot dažādus sabiedriskus darbus.
Gulbenes rajonā ar laiku arvien vairāk notiesāto sodu varētu izciest, veicot dažādus sabiedriskus darbus. Gulbenē divus mēnešus darbojas Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālā struktūrvienība.
Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālā struktūrvienības vadītājs Mārtiņš Kokars saka, ka šobrīd lielākoties raksta izvērtēšanas ziņojumus par cilvēkiem, kas ir veikuši noziedzīgu darījumu un vēl gaida tiesu.
“Izvērtēšanas ziņojumu var pieprasīt tiesa vai prokuratūra. Tad mēs par klientu uzsākam vākt informāciju. Ja policija vāc informāciju, lai pierādītu nodarījumu, tad mēs izvērtējam, cik liela ir ticamība, ka viņš nodarījumu izdarīs atkārtoti. Vairāk analizējam, kādēļ cilvēks noziegumu pastrādāja. Vērā ņemam psiholoģiskos argumentus. Godīgi sakot, mēs mēģinām cilvēku attaisnot,” saka M.Kokars.
Izvērtēšanas ziņojums atvieglo gan prokuratūras, gan arī tiesas darbu. Tad ir pieejama plašāka informācija par tiesājamo, nevis tikai fakti, jo izvērtēšanas ziņojumā parādās cilvēka emocionālais raksturojums, arī iemesli, kādēļ noziegums pastrādāts. Ziņojums top pēc sarunām ar likuma pārkāpēju, ar cietušajiem, tuviniekiem. Šobrīd no prokuratūras un tiesas pieprasīti gandrīz 20 izvērtēšanas ziņojumi. Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālā struktūrvienība jau izskatījusi septiņus izvērtēšanas ziņojumus.
M.Kokars stāsta, ka Latvijā ir viens no lielākajiem cietumnieku skaitiem. Pasaulē vairāk izmanto sodus, ko sodītā persona izcieš sabiedrībā. Viņaprāt, ir situācijas, kad cilvēkam nebūtu vēlams atņemt brīvību, bet gan likt sodu izciest, strādājot sabiedrības labā. To varētu piespriest par zādzībām, huligānismu, arī par jebkuru citu nodarījumu, ja cilvēks to pārdzīvo un apzinās, ka vairāk neko tamlīdzīgu neizdarīs. Sabiedrībā sodu varētu izciest ikviens, kas “sarakstā” iekļuvis neapzinātas rīcības dēļ.
“Mēs rakstām arī izlīgumus – esam starpnieki starp nodarītāju un cietušo. Jau vienu izlīgumu esam panākuši. Sabiedrība vēl nezina, ka pastāv šāda iespēja. Jāņem vērām, ka izlīgstot neviena puse vairs nevar izvirzīt pretenzijas,” piebilst M.Kokars.
Turpmāk tiesa arī varētu piemērot ierobežojumus – piemēram, ka likuma pārkāpējs nedrīkst lietot un iegādāties alkoholu. Tikai rodas jautājums, kas viņu uzraudzīs? “Ja ir šāds ieraksts tiesas lēmumā, kontrolējošās iestādes, kaut vai mēs, viņu uzmanīsim. Ja šādu cilvēku redzēsim reibumā, tad viņu izolēs un tam būs tiesisks pamats, jo būs pārkāpis nosacīta soda nosacījumus,” secina M.Kokars.
Šogad vēl piespiedu darbus organizē pašvaldības. Gulbenes rajonā tiesa pagaidām piespiedu darbus piespriež reti, šogad bijuši tikai divi gadījumi.
“Līdz šim šo sodu piesprieda reti, jo pašvaldība tad uzņemas milzīgu slogu – ir jāizpilda daudz dokumentu saistībā ar sabiedrisko darbu pildīšanu. Ar nākamā gada 1.janvāri šī funkcija pāries Valsts probācijas dienesta pārziņā. Pašvaldība dos darbu, bet no tās noņems birokrātisko atbildību. Ja cilvēkam ir piespriests nosacīts sods, tad daļai sodīto ik pa laikam ir jāatzīmējas. Ja šobrīd tas notiek policijā, tad nākotnē tas varētu notikt Valsts probācijas dienestā. Tātad – būs vēl viena funkcija,” saka M.Kokars.
