Narkotisko un psihotropo vielu lietošana un izplatīšana ir aktuāla problēma ne tikai lielās pilsētās, bet arī Latvijas mazpilsētās, arī Gulbenē. To apliecina Gulbenes kriminālpolicijas inspektors Dainis Skarnelis.
Narkotisko un psihotropo vielu lietošana un izplatīšana ir aktuāla problēma ne tikai lielās pilsētās, bet arī Latvijas mazpilsētās, arī Gulbenē.
To apliecina Gulbenes kriminālpolicijas inspektors Dainis Skarnelis.
Kriminālpolicijas inspektors stāsta, ka narkomānu skaits jauniešu un arī pieaugušo vidū nevis samazinās, bet katru gadu palielinās. Tās sāk lietot arvien agrāk.
Narkomānu skaits nepārtraukti palielinās
Statistikas dati rāda, ka jaunākais oficiāli reģistrētais narkotiku lietotājs valstī ir tikai 9 gadus vecs. Savukārt Gulbenes rajonā jaunākais reģistrētais narkomāns ir 16 gadus vecs pusaudzis.
D.Skarnelis atzīst, ka vietējie jaunieši visbiežāk lieto tā sauktās vieglās narkotikas – marihuānu (zālīti), bet smagās narkotikas (kokaīns un opijs) tiek lietotas retāk.
Savukārt psihoterapeite Kristīne Pētersone saka: “Nav vieglo un stipro narkotiku. Tas ir mīts. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka jebkura narkotiskā viela ir ķīmiska viela, kas izraisa atkarību.”
Par to, ka Gulbenes pusaudžiem netrūkst informācijas par dažādām narkotikām, liecina aptauja, kurā tika aptaujāti Gulbenes jaunieši.
Var nokļūt cietumā
Latvijā narkotikas ir nelegāla viela, tāpēc, pārkāpjot likumu, cilvēkiem iestājās juridiska atbildība. Krimināllikums nosaka, ka narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārdošana, pārsūtīšana, realizēšana un citas neatļautas darbības ir noziedzīgs nodarījums, un sods par šādām neatļautām darbībām ir brīvības atņemšana līdz pat 15 gadiem.
D.Skarnelis stāsta, ka šajā gadā Gulbenes rajonā par psihotropo un narkotisko vielu lietošanu, glabāšanu un realizēšanu ir ierosinātas sešas krimināllietas. Vainīgās personas ir sauktas pie kriminālatbildības. Ir arī uzrakstīti četri administratīvi protokoli jauniešiem par psihotropo un narkotisko vielu lietošanu. Personas sauktas pie administratīvas atbildības.
Jaunieši ne tikai lieto narkotikas, bet nereti to iedarbībā pārkāpj likumu.
Kriminālpolicijas inspektors D.Skarnelis stāsta, ka šā gada laikā narkotisko vielu reibumā ir izdarīts viens noziedzīgs nodarījums Lizuma pagastā.
Varētu būt vēl otrs gadījums, bet līdz šim brīdim nav ekspertu atzinuma, vai minētā persona, kura tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, konkrēti zādzību, bija narkotisko vai psihotropo vielu reibumā. Ir nozīmēta ekspertīze, analīzes nosūtītas uz narkoloģijas centru, tagad tiek gaidīta atbilde.
Kā cīnīties ar šo problēmu?
Jauni cilvēki narkotikas visbiežāk sāk lietot ziņkāres, garlaicības un bezdarbības dēļ.
Nereti draugi un paziņas ir tie, kas cilvēku motivē uzsākt narkotiku lietošanu. Tās tiek lietotas, lai pārvarētu nedrošību un vientulības sajūtu, lai iekļautos draugu lokā, neatšķirtos no vienaudžiem.
Problēmas ģimenē un mācībās rada jauniešos vēlmi aizmirsties, viņuprāt, šādu iespēju sniedz narkotiku lietošana.
Gulbenes psiholoģe Iveta Bružāne uzskata, ka, lai palīdzētu atkarīgajam jaunietim, problēma ir jāizpēta, jo nereti tās esamība tiek noliegta. Savukārt tas aizkavē konkrētās problēmas risināšanu.
Svarīgs ir cilvēciskais faktors un visu mazpilsētas iedzīvotāju attieksme pret problēmu – jaunieši lieto narkotikas. Tātad pirmais solis ir nenoliegt problēmu, nezaudēt kontaktu ar saviem pusaudžiem, ar jauniešiem. Ja ir sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, vienkārši jāmēģina parunāties un pavērot, kas notiek ar jaunieti.
Tālāk ir jāmeklē palīdzība pie kompetentiem un profesionāliem cilvēkiem – ārstiem, psihologiem. Var vērsties arī pie sociālajiem darbiniekiem pagastos, kuriem ir informācija, kur meklēt palīdzību.
Psihoterapeite K.Pētersone uzsver, ka pirmām kārtām tuviniekiem ir ļoti svarīgi pateikt, kā viņi jūtas, ko viņi redz. Ir jārunā par izmaiņām cilvēkā, kuram jau ir vai tikai veidojas atkarība. Ļoti svarīga ir skaidra valoda, bez moralizēšanas, bļaušanas un kritikas. Un pēc tam ir jāmeklē palīdzība pie speciālistiem.
Diemžēl tuvākie cilvēki nevarēs palīdzēt atkarīgam cilvēkam izārstēties, ja viņam pašam nebūs motivācijas to darīt. Cilvēkam var sniegt palīdzīgu roku, bet, ja viņš pats nevēlēsies izārstēties, palīdzēt viņam nevarēs.
Tātad tuvinieks nevarēs palīdzēt, kritizējot, moralizējot un ar varu piespiežot ārstēties. Vēl viena iespēja cīņai pret narkotisko un psihotropa vielu lielo izplatību ir policijas reidi.
D.Skarnelis saka, ka policijas reidi notiek regulāri. Reidos piedalās ne tikai kriminālpolicijas darbinieki, bet arī pilsētas iecirkņa inspektori, lauku iecirkņa inspektori savās teritorijās, kā arī nepilngadīgo lietu inspektori.
***
Fakti
– Valsts Narkoloģiskā dienesta uzskaitē personas ar atkarības diagnozi, intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu:
* 1998.gadā – 1970 cilvēki,
* 1999.gadā – 2549 cilvēki,
* 2000.gadā – 3389 cilvēki,
* 2001.gadā – 4090 cilvēki (16,6 % ir bērni un pusaudži, 41,3 % – jaunieši vecuma grupā 18 – 24 gadi).
– No narkotiku pārdozēšanas mirušo cilvēku skaits:
* 1998.gadā – 53 cilvēki,
* 1999.gadā – 115 cilvēki,
* 2000.gadā – 129 cilvēki,
* 2001.gadā – 108 cilvēki.
– Ar narkotikām saistīto noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā:
* 1998.gadā – 395,
* 1999.gadā – 521,
* 2000.gadā – 668,
* 2001.gadā – 854.
***
Fakti
– Aptaujāti 94 Gulbenes jaunieši vecumā no 14 līdz 20 gadiem.
– Lai gan tikai 16 procenti atzīst, ka kaut reizi ir lietojuši narkotikas, visi jaunieši zina nosaukt narkotiku veidus. Biežāk minētie narkotiku veidi ir: heroīns, marihuāna (tautā sauktā – zālīte), kokaīns, amfetamīns, hašišs un citas narkotikas.
– 22 procenti atzīst, ka zina, kur pilsētā var iegādāties narkotiskās vielas, bet 2 procenti atzīst, ka tās ir iegādājušies Gulbenē.
Mēs taču nevienam netraucējam?!
– Ainis (vārds ir izdomāts):
Kad pirmo reizi pamēģināju narkotikas, biju ļoti mazs – 12 vai 13 gadi. Dzirdēju, ka lielie kaut ko lieto, gribējās pamēģināt, bija liela ziņkāre. Un tad ar draugu palīdzību dabūjām zālīti, es pat īsti neatceros kā, kaut kas kaut ko dabūja, uzpīpējām.
Pīpējot ir ļoti pozitīvas izjūtas. Piemēram, ķermenis ir tāds smags, nav tā kā citi saka, ka tu lido, lido. Nav tā. Vienkārši tev izjūtas ir daudz sakāpinātas. Visas maņas strādā daudz labāk. Ir ļoti liela iztēle, tu vari iedomāties vienalga ko un smejies par visādiem niekiem. Es nodarbojos ar hiphop mūziku. Un narkotisko vielu reibumā ir ļoti spēcīga fantāzija, varētu pat teikt, ka tad atnāk mūza un var rakstīt labus tekstus.
Es neesmu pret zālītes pīpēšanu, ja cilvēkam galva strādā normāli. Es pats jau sešus gadus ik pa brītiņam pīpēju zālīti, un pa šo laiku es ne reizi neiedomājos pamēģināt kaut ko citu. Es nedomāju, ka zālīte ir stipra narkotiska viela. Ir jau valstis, kurās zālīte ir legalizēta, bet Latvijā policija par to ļoti uztraucas, bet lielās attīstītās valstīs zālītes lietošana nav nekas neparasts.
Nav tā, ka mēs savācamies uz ielas un domājam, ko darīt. Zālītes nav! Jāiet, jānopērk un jāuzpīpē. Tā nav. Ir cilvēki, kas iet uz diskotēkām, piedzeras un viņiem aiziet “širmis” ciet. Bet mēs dažreiz uzpīpējam, un es domāju, ka mēs nevienam netraucējam, ja mēs pasmejamies savā barā.
Sekas ar būt arī nāve
– Psiholoģe un psihoterapeite Kristīne Pētersone:
Jebkurai atkarībai ir negatīvas sekas. Pirmās sekas ir psihoemocionālas, tās ir vairāk saistītas ar garastāvokļa maiņu un uzvedību, tāpēc bieži vien paši atkarīgie cilvēki nepamana savu problēmu. To redz un jūt apkārtējie un tuvinieki. Pēc tam atkarīgie cilvēki sāk kavēt skolu vai darbu.
Narkotiku lietošana atstāj arī sekas uz izskatu un veselību. Cilvēkam ir tā saucamās paģiras, kas ir mokošs process gan ar sliktu dūšu, gan vemšanu. Ķermenis atūdeņojas, cilvēks paliek kārns, nav apetītes, tāpēc parādās arī spēka zudums un nogurums. Tīri psihiski cilvēks ir aizkaitināts, naidīgs, dusmīgs. Viss, kas ir cilvēkā iekšā it kā pastiprinās, nāk uz āru. Tikai tad viņš sāk domāt un reāli izjust ar narkotiku lietošanu saistītās problēmas. Narkotiku lietošanas sekas ir arī nāve. Un tomēr jaunieši vēl joprojām domā, ka ar viņu tas nenotiks.
Svarīgi apzināties, ka cieš ne tikai tuvākie cilvēki, bet arī pats atkarīgais cilvēks. Lietotājs ir diskomfortā. Lai izkļūtu no tā, ir nepieciešama nākamā deva. Narkotiku lietošana atstāj sekas arī naudas izteiksmē: sākas sīka zagšana, meli, rodas parādi.
