Pagājušajā sestdienā Gulbenes centrālajā skvērā, kur stendus iekārtoja gan rajona, gan tālāk braukušie amatnieki, iedzīvotāju rosība bija vērojama jau pāris stundu pirms svētku atklāšanas.
Pagājušajā sestdienā Gulbenes centrālajā skvērā, kur stendus iekārtoja gan rajona, gan tālāk braukušie amatnieki, iedzīvotāju rosība bija vērojama jau pāris stundu pirms svētku atklāšanas.
Viņi interesējās par keramikas izstrādājumiem, pinumiem, adījumiem, tamborējumiem, metālkalumiem, senlaicīgām rotaslietām, dāņu mākslinieku gatavotajām lellēm, izkaptīm, skalu groziem, darinājumiem no koka un citām interesantām lietām.
Svētkos piedalījās sešas folkloras kopas no Cēsīm, Alūksnes, Valkas, Druvienas, Daukstēm un Barkavas, kā arī deju kopas “Ratiņš”, “Jāņabērni”, vidējās paaudzes deju kopa “Apinītis” un senioru deju kopa “Vērdiņš”.
Ārkārtīgi lielu interesi izraisīja dāņu mākslinieku Oles Friis Thorup, Annas Mari Thorup, Astrīdas Loises Bernth un Larsa Ringgaard darinātās lelles un marionetes. Vairāki gulbenieši pārliecinājās, cik daudz pūļu jāpatērē, lai no smalkām zāģu skaidām un klīstera, kas gatavots no rudzu miltiem, izveidotu lelles sejiņu, vai no īpaši plastiska materiāla, ko mākslinieki iepērk Vācijā, izgatavotu mazītiņu rociņu vai kājiņu. Mākslinieki lelles darina jau 30 gadus. Dānijas pilsētā Silkeborgā viņiem ir privātā darbnīca, kur meistari vada praktiskās nodarbības. Sarunas par iespējamo sadarbību un pieredzes apmaiņu viesiem notika ar Gulbenes mākslas skolas pedagogiem. Daudzi tirgus apmeklētāji vēlējās iegādāties kādu lelli, bet tās bija ļoti dārgas, tāpēc no ieceres vajadzēja atteikties.
Krišjāņa Valdemāra pamatskolas skolotājas Herundas Zušas rokdarbu pulciņa dalībnieces, kas ar radošo darbību izcīnījušas arī tiesības piedalīties skolēnu dziesmu un deju svētkos Rīgā, Amatnieku dienu apmeklētājiem labprāt ierādīja ne tikai prievīšu un grāmatzīmju aušanas prasmi, bet uz Gulbeni bija atvedušas arī savdabīgu tūrisma taku. Izlasot uzrakstus uz norādēm, ikvienam bija skaidrs, cik Beļavas pagastā ir daudz interesantu apskates objektu.
Lai paslēptos no saules, paēnā darinājumus izvietojušas Lizuma pagasta mākslas studijas “Laipa” dalībnieces. Prieku par iespēju piedalīties Amatnieku svētkos Gulbenē neslēpa kokamatnieks Leons Aleksandrovs ar dzīvesbiedri no Balviem. Kokamatnieki atzina, ka gulbeniešiem esot veicies. Ja svētki notiktu pēc tradicionālās izstādes Latvijas Brīvdabas muzejā Rīgā, tad gandrīz vairs nebūtu, ko piedāvāt. Tautas metālmākslas studijas “Kalvis” pārstāvji uz Gulbeni bija ieradušies no Rīgas. Lai gan senās latviešu sudraba un bronzas rotaslietas bija dārgas, vairākas gulbenietes tās iegādājās.
Izrādās, ka amatnieku darinājumu izvietošanai piemēroti ir dažāda izmēra siena zārdu koki. Meistars Laimonis Lapsa stāsta, ka pamatīga kausa izgrebšanai viņš patērējot divas dienas, galvenokārt izmantojot bērzu. Laimonis joko, ka esot uzradies arī konkurents – bebrs, kurš gan pats neesot bijis ar mieru piedalīties svētkos, tāpēc amatnieks dzīvniekam izlīdzējis, blakus saviem darinājumiem novietojot arī bebra “zīmuli”.
Ar cepuri, ko pati pinusi no meldriem, greznojas gulbeniete Venija Augstkalne. Viņa stāsta, ka cepuru pīšana esot viens no viņas vaļaspriekiem. Otrs esot biškopība, tāpēc tiklīdz beigšoties svētki, viņa ar steigu došoties uz dravu. Otrie Amatnieku svētki ir arī izkapšu darinātajam Jānim Samsonam no Beļevas pagasta, kurš šoreiz zālienā izkārtojis arī pītus skalu grozus.
Dzidra Krukovska stāsta, ka svētku apmeklētāji galvenokārt iegādājoties grāmatzīmes un adītas zeķes bērniem, par visu pārējo – priecājoties.
