Gulbenes rajona pagastos, kas atrodas tuvāk dabiskajām ūdenskrātuvēm, piemēram, Pededzes baseinā, masveidā knišļu uzbrukums lopiem pagaidām nav novērots.
Gulbenes rajona pagastos, kas atrodas tuvāk dabiskajām ūdenskrātuvēm, piemēram, Pededzes baseinā, masveidā knišļu uzbrukums lopiem pagaidām nav novērots.
Tomēr ganāmpulku un vienas govs īpašnieki ar satraukumu seko notikumiem, kas saistīti ar kukaiņu uzbrukumu piecos Vidzemes un Latgales rajonos, kur bojā gājuši 324 lopi.
Litenes pagasta iedzīvotāja Zenta Lūse stāsta, lai piena devēju pasargātu no odiem un knišļiem, kuru esot īpaši daudz vakaros, viņa govi, kurai dots vārds Smilga, no ganībām mājās vedot, vēlu vakara stundu negaidot. “Kad eju Smilgu slaukt, tad pie kūts durvīm nolieku spaini ar zāģu skaidām un prauliem, kurus aizdedzinu. Pa virsu uzmetu zaļas zāles vīkšķi, lai vairāk dūmo, tad kūtī knišļi un odi nenāk. Ja kūtī saplūst par daudz dūmu, tad spaini pārceļu tālāk no durvīm. Mana kaimiņiene arī tā darīja. Viņa pat uz ganībām nesa spaiņus ar skaidām un prauliem,” stāsta saimniece. Ja tomēr dunduri, odi un knišļi sakoduši dzīvnieka tesmeni, kaklu, pavēderi vai sānus, tad Z.Lūse, lai mazinātu iekaisumu un sadziedētu koduma vietas, tās ieziežot ar svaigiem cūku taukiem. Ja tauku neesot, tad izlīdzoties ar cepamo eļļu. Ja arī Litenes pusē parādīšoties knišļu mākoņi, tad viņa Smilgu no kūts laukā nevedīšot.
Pagājušajā sestdienā un svētdienā Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes speciālisti nemitīgi sazinājušies ar pagastu veterinārajiem darbiniekiem, apzinot reālo situāciju. Arī šonedēļ visi ganāmpulku īpašnieki lūgti ziņot par to, ja novērots knišļu uzbrukums.
“Mūsu rajons pagaidām nav skarts, tomēr nevaram justies droši,” uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala.
Dzidra Gala skaidro, ka šogad knišļi izplatās saistībā ar vēlo pavasari un šobrīd Latvijā valdošo karsto laiku. To vairošanos veicina arī mitrums, kas dažviet pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem ir liels.
“Knišļi, kas ir sīki, odiem līdzīgi kukaiņi, parasti parādās pavasarī un cenšas iedzelt dzīvniekiem to bezmatainajās daļās, piemēram, galvā, salienot acīs, nāsīs un ausīs, pavēderē un tesmenī. Kodieni rada iekaisumu, ja tie bijuši masveidā, tad dzīvniekam paaugstinās ķermeņa temperatūra un izveidojas satūkumi jutīgajās vietās. Iespējama arī plaušu tūska, punktveida asinsizplūdumi, limfmezglu pietūkums, kas var izraisīt nāvi. Sakostie lopi nobeidzas 12 stundu laikā,” stāsta Dz. Gala.
Vadītāja atceras gadījumus septiņdesmitajos gados, kad Litenē un Lejasstrados masveidā krituši dzīvnieki. Sākumā neviens nevarējis pateikt, kāds tam ir iemesls. Tikai vēlāk noskaidrojies, ka vainīgas mazas mušiņas.
Dz.Gala iesaka lopu īpašniekiem dzīvniekus noziest ar cepšanai paredzēto eļļu, jo tad knišļiem salīp spārni. Ja ir viena vai divas govis, tad tās var norīvēt ar degvīnu, kā arī daļu pudeles satura izdzirdīt. Veterinārās aptiekas SIA “Faunā” vadītāja Elita Lesiņa stāsta, ka pirmdien no rīta īpaša pieprasījuma pēc preparātiem, kas atbaida knišļus, odus un citus kukaiņus, neesot bijis. Viņa pieļauj, ka situācija var mainīties.
“Diemžēl nevaru neko citu piedāvāt kā “Neostomazānu”, kas nav sevišķi efektīgs. Citas alternatīvas nav kā eļļas izmantošana,” saka E.Lesiņa.
Arī veterinārārste Ilze Meīte cer, ka Gulbenes rajonā masveida knišļu uzbrukuma nebūs, tomēr pieļauj, ka insektu daudzums var ievērojami palielināties vietās, kas atrodas upju un ezeru tuvumā.
“Ja tas novērojams, tad nevajag vest lopus ganībās, bet kādu laiku, kamēr kukaiņu aktivitāte norimst, turēt kūtī, nosprostojot visas iespējamās spraugas. Lopus pa nakti nevajadzētu atstāt ganībās,” iesaka speciāliste.
Jau šobrīd vairākos rajonos, kur asinssūcēju bijis tik daudz, ka no dzīvniekiem zemnieki tos ņēmuši nost ar saujām, skaidrs, ka lauksaimnieku zaudējumi būs ļoti lieli, tāpēc zemkopības ministrs lems par iespējām kompensēt zaudējumus. Dažviet no kukaiņu kodumiem krituši arī zirgi, cūkas un aitas.
