Gulbenes rajons ir bagāts ar senkapiem. Šobrīd uzskaitē ir 55 senkapi, bet tie no jauna arvien tiek atklāti. Tas vien liecina, ka kopš seniem laikiem šī ir bijusi blīvi apdzīvota vieta.
Gulbenes rajons ir bagāts ar senkapiem. Šobrīd uzskaitē ir 55 senkapi, bet tie no jauna arvien tiek atklāti.
Tas vien liecina, ka kopš seniem laikiem šī ir bijusi blīvi apdzīvota vieta. Likums paredz, ka senkapi ir aizsargājama vieta, kurā nevar veikt lauksaimniecības darbus, arī intereses pēc tajos nevar veikt meklējumus. Vai Gulbenes rajonā to ievēro?
“Arheoloģijas pieminekļu saimniekiem galvenais nosacījums ir, ka senkapos nevar veikt zemes darbus – rakt, art. Zemi var izmantot tikai ganībām, kā arī pļavām. Gulbenes rajonā tas līdz šim ir ievērots. Ir bijuši gadījumi, ka cilvēki nopērk zemi un iepriekšējie saimnieki nebrīdina par senkapu esamību. Joprojām reizēm senkapus rajonā atrod nejauši. Bija gadījums, kad cilvēki, ievelkot kanalizāciju, bija atklājuši cilvēku kaulus un izrādās, ka tie bija Viduslaiku kapi. Ja cilvēki atrod kaut ko līdzīgu, tad ir jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Viņa arī piebilst, ka neviens īpašnieks, lai arī uz viņa zemes ir senkapi, tajos nevar veikt izrakumus intereses dēļ. Par to draud kriminālā atbildība. “Ir dzirdēts, ka dažādi kolekcionāri interesējas par senkapiem, jo vēlas tajos atrast dažādas vērtīgas lietas. Tas ir aizliegts,” saka S.Dundure.
Jaungulbenes pagastā uz iedzīvotājas Ērikas Liedes zemes atrodas divi arheoloģiskie pieminekļi – Sēliešu un Aizupju senkapi. Gulbenes rajonā tas ir retums.
“Kad pārņēmu zemi, tad sāku šīs senkapu vietas attiecīgi apsaimniekot un prasīju arī no valsts zināmu attieksmi un cieņu. Par teritoriju, kur atrodas senkapi, nemaksāju nekustamā īpašuma nodokli. No abiem objektiem 500 metru uz visām pusēm ir aizsargjosla, arī tur ir neliels īpašuma nodokļa samazinājums,” saka Ē.Liede. To viņa ir izcīnījusi vienīgā Gulbenes rajonā.
Ē.Liede no Rīgas dzimtajās mājās “Aizupes” atgriezās 1997.gadā. Viņai pieder 21 hektārs zemes, no tiem 5,1 hektāru aizņem senkapi.
3,7 hektārus aizņem Sēliešu senkapi. Senvietas raksturot grūti, jo nevienā kapā nav izdarīti arheoloģiskie izrakumi. S.Dundure saka, ka bez arheoloģisko pētījumu veikšanas ir grūti spriest, kas šie ir par senkapiem. Ir tikai minējumi. Iespējams, tie varētu būt seno latgaļu kapi. Kolhoza laikā, astoņdesmito gadu sākumā, šajā vietā ņēma granti, tāpēc kapavietu stipri izpostīja. Tad arī Sēliešu kapos ir atrastas rotaslietas, duncīši, kapļi, cilvēku kauli. Atrasts duncītis ar brieža raga spalu un dažādiem rotājumiem, kā arī īpatnējas krelles. Sēliešu senkapos ir atrastas dažas saktas. Tās savulaik nodotas Gulbīša vidusskolai.
Netālu no Ē.Liedes mājām priežu mežā zem sūnām atrodas apauguši akmeņi – tie ir Aizupju senkapi. Pat “Aizupiešu” un kaimiņu māju “Sēliešu” kūts savulaik celtas no mežā atrastajiem akmeņiem. Ē.Liede atceras, ka ar mammu domājušas, ka meža vietā savulaik bijis sens pilskalns, jo abas tur atradušas apaļu svina lodi, ar kādām agrāk šāva no lielgabaliem. Kāds speciālists izteicis atzinumu, ka Aizupju senkapos apglabāti cilvēki, kas miruši ar mēri. Savulaik mēra skarto kapavietas noklāja ar akmeņiem, lai slimība neizplatītos. Šie senkapi aizņem 1,4 hektārus.
S.Dundure gan min, ka 2. līdz 4.gadsimtā kapus nokrāva ar akmeņiem, šādas vietas esot arī citviet Gulbenes rajonā. “Tomēr to apstiprinātu tikai arheoloģiskie pētījumi,” saka S.Dundure.
Ē.Liede stāsta, ka viņas mājā reiz viesojies kāds vīrs, kurš pateicis, ka kapiem esot tumša aura. Arī viesojoties “Aizupju” mājās, šis cilvēks teicis, ka blakus dzīvajiem stāvot jauna, baltā kleitā tērpta sieviete. Ē.Liede gan smej, ka viņu neviens no senkapiem nekad neesot apciemojis un viņa ar mūžībā aizgājušiem sadzīvo labi.
